Rīgai grandiozi plāni energoatkarības mazināšanai

Pašvaldības infrastruktūrā, kas ir tiešā pašvaldības pārziņā, iecerēti 17 dažādi pasākumi, kā piemēram, energopārvaldības sistēmas ieviešana, tās nepārtraukta uzlabošana un sertifikācija, 100% atjaunojamās enerģijas nodrošināšana pašvaldības ēkās, pašvaldību ēku atjaunošana, ielu apgaismojuma modernizācija, pašvaldības transportlīdzekļu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana un citi. Pašvaldības sektora mērķis ir sasniegt klimatneitralitāti 2030. gadā, gan samazinot emisijas, gan daļēji tās kompensējot un motivējot tirgus dalībniekus ražot enerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem.

Plānā paredzēto 112 pasākumu īstenošanai līdz 2030.gadam varētu būt nepieciešami kopumā vismaz 2,7 miljardi eiro. Daļa varēs saņemt līdzfinansējumu no ES struktūrfondiem un citiem finanšu instrumentiem, kā arī valsts līdzekļiem.

Daudzdzīvokļu ēku siltināšanā un pārejā uz atjaunojamiem energoresursiem privātajā sektorā tiks piesaistīts privātie līdzekļi. No pašvaldības līdzekļiem līdz 2030.gadam būs nepieciešami vairāk nekā 245 miljoni eiro, taču plāns sniedz arī pozitīvu ietekmi uz budžetu, samazinot enerģijas izmaksas, kā arī atjaunojot infrastruktūras objektus, kas ir novecojuši vai to atjaunošana un pārbūve paredzēta citos plānos.

"Šobrīd, vairāk kā nekad, ir svarīgi veicināt mūsu neatkarību un pašpietiekamību enerģētikas kontekstā. Šī ceļakarte, lai Rīga būtu "energoneatkaRĪGA", ietver rīcības efektīvākai un gudrākai resursu izmantošanai, lai veicinātu pašvaldības iedzīvotāju labklājību, neradot papildus ietekmes uz dabas vidi. Vides kvalitāte Rīgā cieši ietekmē cilvēku veselību un labsajūtu, - un tas savukārt ietekmē sabiedrību kopumā gan sociāli, gan ekonomiski," atgādina Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja vietniece, Klimatneitralitātes darba grupas vadītāja Selīna Vancāne.

Lai šī ceļakarte būtu dzīva un izmantojama, izveidota Rīgas domes Klimatneitralitātes darba grupa, kas kopā ar jomas profesionāļiem, zinātniekiem, NVO un lēmumpieņēmējiem koordinē tās ieviešanas procesu. Taču lielākā loma klimata pārmaiņu mazināšanā būs pašiem rīdziniekiem, viņa klāsta.

Plāns izstrādāts, ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldība 2008.gadā pievienojās Eiropas Pilsētu mēru pakta iniciatīvai un 2021.gadā pārjaunoja uzņemtās saistības. Līdz šim iniciatīvai ir pievienojušās vairāk nekā 10 tūkst. Eiropas pašvaldību. Pakts paredz, ka tās pašvaldības, kas parakstījušas paktu, uzņemas saistības panākt ne tikai nozīmīgus CO₂ emisiju samazinājuma mērķus līdz 2030.gadam (vismaz 40% samazinājums pret bāzes gadu, kas ir 1990.g.), bet arī ilgtermiņā līdz 2050.gadam apņemas sasniegt klimatneitralitāti.

Kopumā mērķi ir izvirzīti enerģētikas sektorā, CO₂ emisiju samazināšanai, pielāgošanās klimata pārmaiņām un gaisa piesārņojuma samazināšanai. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, plānā paredzēti 112 pasākumi, kas kopumā sniegs 1285 gigavatstundu (GWh) enerģijas ietaupījumu, nodrošinās 1363 GWh atjaunojamās enerģijas un samazinās CO₂ emisijas par 502 000 tonnu. Kopējais plāna mērķis ir samazināt CO₂ emisijas Rīgā par 30%, salīdzinot ar 2019.gadu, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitralitāti ne vēlāk kā 2050.gadā.