Viņš pastāstīja, ka "Taaleri Energia" ir Somijā bāzēts vēja un saules enerģijas attīstītājs un fondu pārvaldītājs. Tas ir viens no lielākajām privātā kapitāla īpašniekiem operatoriem Somijas vēja enerģijas tirgū ar 116 vēja elektrostacijām, kas saražo aptuveni 1,8% no visas valsts elektroenerģijas.
Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Edgars Avotiņš (NA) uzsvēra, ka pašvaldība šā gada martā ir apstiprinājusi Smiltenes novada Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kurā paredzēts, ka vēja parku izbūve var notikt meža un/ vai lauksaimniecības teritorijās.
Neibergs norādīja, ka vēja parkā "Augstkalni" ir plānots izbūvēt aptuveni 17 lielas jaudas jaunas vēja elektrostacijas, kuru kopējā jauda varētu sasniegt 102 megavatus. Kopējo uzstādāmo staciju skaitu ir paredzēts noteikt ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa laikā, ņemot vērā normatīvo aktu prasības, pieejamo pārvades sistēmas kapacitāti, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus, ekonomiskos un citus saistītos aspektus, kas var ietekmēt paredzētās darbības realizācijas apjomu.
Patlaban SIA "WPR2", kas ir vēja parka būvniecības iniciatore, ir identificējusi teritoriju 2900 hektāru platībā, kurā vēja parks varētu tikt izvietots. Plānoto vēja elektrostaciju precīzs novietojums un kopējais skaits tiks noteikts IVN procesa laikā, pamatojoties uz ekspertu vērtējumu par paredzētās darbības ietekmi uz vidi.
Būvniecības iniciators informēja, ka saskaņā ar likumdošanu minimālais attālums no vēja elektrostacijas līdz dzīvojamajām mājām ir ne mazāk kā 800 metri, savukārt attālums starp vēja elektrostacijām ir ne mazāks kā 600 metri, lielākajai daļai - līdz 750-800 metriem.
Neibergs norādīja, ka uzņēmums plāno veidot darba grupas, kurās uzklausīs vietējo iedzīvotāju viedokli un apspriedīs iespējas par atbalsta mehānismiem un citām svarīgām tēmām.
Sabiedriskajā apspriešanā vietējie zemnieki prasīja būvniecības iniciatoru izņemt no izpētes teritorijas viņu īpašumus, jo viņi nekādā gadījumā nevēlas, ka viņu īpašumā atradīsies vēja elektrostacija. Uzņēmējs Renārs Pūris norādīja, ka šādu vēlmi ir pauduši vismaz 900 hektāru zemes īpašnieki.
Iedzīvotāji pauda neizpratni par vēja elektrostacijas būvniecību meža teritorijā, kas atstās nelabvēlīgu ietekmi uz dzīvnieku valsti, medību iespējām. "Drusti un Launkalne ir viena no nedaudzām vietām, kas saglabājušās ar gandrīz vai neskartu dabu. Ja uzbūvēs vēja parku, daba būs izpostīta. Šeit būs mazāka tūristu interese," norādīja Egons Kļaviņš.
Tāpat viņus interesēja tas, vai Neibergs būtu gatavs uzņēmumu pārreģistrēt uz Raunas pagastu, kur dzīvo viņa vecāki, lai pašvaldība gūtu ienākumus. Neibergs solīja apsvērt šādu rīcību.
Ar sagatavotajiem materiāliem par paredzēto darbību var iepazīties Smiltenes novada pašvaldībā, Raunas, Launkalnes un Drustu pagasta pārvaldēs to darba laikā, kā arī Dzērbenes klientu apkalpošanas centrā darba laikā, kā arī SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" tīmekļa vietnē "www.environment.lv".
Rakstiskus priekšlikumus par paredzētās darbības iespējamo ietekmi uz vidi jāsūta Vides pārraudzības valsts birojam līdz 6.jūnijam.
Paralēli IVN procesam vēja parkam "Augstkalni" tiek veikta arī lokālplānojuma izstrāde. Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir noteikt jaunu indeksētu apakšzonu funkcionālajā zonā "meža teritorija" vai paredzētu citu, vēja parka būvniecībai atbilstošu teritorijas funkcionālo zonu, kurā tiktu pieļauta energoapgādes uzņēmumu apbūve, ietverot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanas iespēju, kā arī veikt citas no tā izrietošas izmaiņas un detalizēt teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, uzņēmums "WPR2" reģistrēts 2019.gada februārī, pamatkapitāls - 2800 eiro. Pērn uzņēmuma zaudējumi sasniedza 13 000 eiro. 100% uzņēmuma kapitāldaļu pieder SIA "ENU", kura īpašniece ir Kristīne Neiberga.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
