Latvijā pirmajā ceturksnī bijusi mazākā vidējā bruto darba samaksa starp Baltijas valstīm

Salīdzinājumā ar 2021. gada 1. ceturksni vidējās darba samaksas gada pieauguma temps Latvijā bija viszemākais – 6,9%, Igaunijā – 8,1%, bet Lietuvā vidējais atalgojums gada laikā auga visstraujāk – par 14,0%.

CSP atzīmē, ka šā gada sākumā Lietuvā un Igaunijā palielinājās valstī noteiktā minimālā alga: Lietuvā – no 642 līdz 730 jeb par 13,7%, Igaunijā – no 584 līdz 654 jeb par 12,0%.

2022. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijā par pilnas slodzes darbu bija 1 297 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 84 eiro jeb 6,9%, tādējādi tuvinoties pirmspandēmijas gada pieauguma tempam (2019. gadā – 7,2%). Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 8,72 eiro jeb par 9,6%.

2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa samazinājās par 2,9%, bet stundas samaksa – par 1,7%.

2022. gadā Latvijā noteiktā minimālā alga palika iepriekšējā gada līmenī – 500 eiro par pilnas slodzes darbu, bet no 2022. gada 1. janvāra palielinājās maksimālais neapliekamais minimums un mainījās ienākumu sliekšņi, kuriem piemēro dažādas ienākuma nodokļa likmes, kas ietekmēja vidējo atalgojumu pēc nodokļu nomaksas (neto).

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 951 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 951 eiro jeb 73,3% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga nedaudz lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas - par 6,2%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 2,7%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas krišanos.

Mēneša darba samaksas mediāna 1 000 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gada 1. ceturksnī Latvijā bija 1 000 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 1. ceturksni (947 eiro), tā pieauga par 53 eiro jeb 5,6%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 1. ceturksnī bija 743 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,1%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

Privātajā sektorā gada pieaugums straujāks

2022. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora Latvijā bija 1 306 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā – par 7,2%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1 285 eiro, un tās gada pieauguma temps bija 6,1%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 246 eiro jeb par 5,6%.

Salīdzinot ar 2021. gada 4. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 7,2%, no tā vispārējās valdības sektorā par 8,7%. Privātajā sektorā samazinājums bija ievērojami zemāks – 0,9%.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas dēļ valdības ieviestie ierobežojumi un atbalsta pasākumi.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 1. ceturksni valstī kopumā pieauga par 13,0% jeb 320,8 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 38,6 tūkst. jeb 5,7%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, mākslas izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē, enerģētikā un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē.

Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, kā arī finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu nozarē darba samaksas fonds pieauga straujāk par darbinieku skaita pārmaiņām kamēr pārējās minētajās nozarēs fonds pieauga, bet darbinieku skaits samazinājās.

Vidējā atalgojuma samazinājums bija vērojams tikai citu pakalpojumu nozarē (-2,6%), kuru ietekmēja pilnas slodzes darbinieku skaita straujāks pieaugums salīdzinot ar darba samaksas fonda pieaugumu.

Labāk atalgoto nozaru tops nemainīgs

2022. gada 1. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu bija lielāka par vidējo valstī finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2 574 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 206 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1 693 eiro), enerģētikas (1 612 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 569 eiro), valsts pārvaldes (1 433 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1 322 eiro).

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (811 eiro) un izglītībā (988 eiro).

Pieaug atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem

2022. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 1. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Rīgā (7,5%) un Pierīgā (7,0%), tādējādi visvairāk ietekmējot arī vidējā rādītāja pārmaiņas valstī. Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 467 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (882 eiro), kas ir par 40% mazāk nekā galvaspilsētā. Jāatzīmē, ka vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā pieauga.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 8,72 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gada 1. ceturksnī bija 8,72 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,6% (2021. gada 1. ceturksnī – 7,96 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 9,94 līdz 10,99 eiro jeb par 10,6%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 13,3% un 2,4% gada laikā.