Eksperti: Latvijas ekonomiku un iedzīvotājus gaida izaicinoši laiki

"Kopumā 1.ceturkšņa sniegums ekonomikā ir vērtējams ļoti pozitīvi. Atkopjas mājsaimniecību patēriņš, turpina augt eksports, neraugoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, aug uzņēmumu ieguldījumi iekārtās. Tomēr ir auguši arī izaicinājumi. Esošajā situācijā vienīgais risinājums Latvijas uzņēmumiem ir jauni un diversificēti izejmateriālu piegādes tirgi un pārorientēšanās no Krievijas uz maksātspējīgākiem rietumvalstu tirgiem. Prioritāte ir arī Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšana, meklējot jaunas piegāžu alternatīvas. Paralēli tam, ņemot vērā straujo cenu kāpumu, valdība aktīvi strādā pie mērķētiem atbalsta instrumentiem iedzīvotājiem, kuriem tas ir nepieciešams visvairāk," norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Ekonomikas ministrijā lēš, ka turpmākajos ceturkšņos Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi būs lēnāki nekā gada sākumā. To ietekmēs gan bāzes efekts, gan ģeopolitiskā situācija reģionā, gan augstās energoresursu un pārtikas cenas. Krievijas – Ukrainas konflikta ekonomiskās ietekmes apmērs būs atkarīgs no kara ilguma un politiskajām reakcijām, taču ir skaidrs, ka kara rezultātā tiks kavēta izaugsme, palielināsies inflācijas spiediens. Tomēr valsts izaugsme paliks pozitīva un var sasniegt 2% gada griezumā.

Ceturkšņa laikā Latvijas IKP pieauga par 3,6%, un šobrīd Latvijas ekonomika ir par 4,6% lielāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas, vērtē bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš. Ņemot vērā cenu kāpumu, eiro izteiksmē Latvijas IKP ir par 20% lielāks nekā 2019. gada nogalē. "Tas ir ļoti straujš pieaugums, un labā ziņa ir tā, ka arī aprīlī un maijā situācija ekonomikā nav būtiski mainījusies. Iedzīvotāju tēriņi aug, Covid-19 ierobežojumi pakalpojumu nozarēs ir atcelti, ārējais pieprasījums rūpniecībā ir spēcīgs, mājsaimniecībām ir uzkrājumi un energoresursu cenu kāpumu līdz aprīļa beigām kompensēja valsts. Vienlaikus darba tirgū samazinās bezdarbs, aug algas un negatīvu ietekmi no kara Ukrainā pagaidām nejūt," viņš raksturo situāciju.

Tomēr riski ekonomikas izaugsmei pēdējos mēnešos esot ievērojami palielinājušies un tuvākie gadi Latvijas ekonomikā būs izaicinoši.

Diemžēl gada otrajā pusē situācija Latvijas ekonomikā varētu būt mazāk iepriecinoša nekā tā ir šobrīd, brīdina Āboliņš. "Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, kā arī straujā cenu kāpumā, martā un aprīlī ir strauji pasliktinājies patērētāju noskaņojums, savukārt algu kāpums atpaliek no cenu pieauguma. Rūpniecībā ārējais pieprasījums joprojām ir spēcīgs un jaunie rūpniecības pasūtījumi Baltijas valstīs 2022. gada 2. ceturksnī turpina augt, taču jaunu metālu, ķīmisko produktu un citu izejvielu piegādātāju atrašana gan prasīs laiku un palielinās izmaksas. Tikmēr globālajā ekonomikā bremzēšanās pazīmes kļūst arvien vairāk, un ietekmi no ekonomisko attiecību pārtraukšanas ar Krieviju, visticamāk, vairāk sāksim just gada otrajā pusē. Arī inflācijas pilno ietekmi izjutīsim tikai gada otrajā pusē, kad sāksim saņemt apkures rēķinus, lai arī šeit noteikti ir gaidāms valsts atbalsts.

Visbeidzot, procentu likmju kāpums sāk atvēsināt ASV tehnoloģiju sektoru un kopš aprīļa ir sācis augt jaunuzņēmumos atlaisto darbinieku skaits. Manuprāt, šobrīd nav pamata uztraukumam par IT nozari Latvijā, un tās pakalpojumu eksports jau 12 gadus aug par vairāk nekā 15% gadā, taču globālās tendences nozarē vismaz daļēji ietekmē arī mūs. Tādēļ recesijas riski Baltijas valstīs tuvākā gada vai pusotra laikā ir augsti, un, pēc manām prognozēm, Latvijas IKP šogad varētu augt par aptuveni 3%, savukārt 2023. gadā izaugsme varētu būt tikai ap 1%," prognozē eksperts.

Arī "Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver: "Beidzot Latvijas ekonomika aug daudz straujāk nekā Lietuvas un Igaunijas! 1. ceturksnī Latvijas IKP salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieauga par 6,7%. Igaunijā un Lietuvā šie skaitļi bija attiecīgi 4,3% un 4,6%. Tie ir sezonāli neizlīdzināti dati – izlīdzinātajos datos kaimiņvalstīs viss bija gandrīz tāpat, vienīgi otrādi – attiecīgi 4,7% un 4,3% aiz Latvijas ziemeļu un dienvidu robežas. Latvijā, šādi rēķinot, ekonomika gada laikā pieauga par 6,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu pieaugums bija 3,6% – ļoti iespaidīgs skaitlis, un šādu panākumu veicināja pērnā gada rudens mājsēdes ietekme uz 4. ceturkšņa rezultātu. Igaunijā ceturkšņa griezumā izaugsme gandrīz apstājusies (0,1%), savukārt Lietuvā tā bija 1,0%. Te gan jāpiebilst – straujo kāpumu ceturkšņa griezumā galvenokārt veidoja produktu nodokļu iekasēšanas pieaugums par piekto daļu, pievienotā vērtība pret pērnā gada beigām auga par 0,7%."

Vienlaikus ekonomists norāda: "Taču lielisko 1. ceturkšņa rezultātu gada griezumā, pirmkārt, nosaka nevis īslaicīgas svārstības, bet būtiskais ekonomikas progress, kas atspoguļojas kā reālā eksporta pieaugums par 8,6%. Galapatēriņa izdevumi gada griezumā auga vēl straujāk – par 11,2%, bet jāņem vērā arī salīdzinājuma bāze, kas patēriņam bija ļoti zema, bet eksportam – drīzāk augsta, jo tas pirms gada jau bija diezgan labi atguvies no pandēmijas pirmā trieciena. Apskatot eksporta nozaru rādītājus, atklājas aina, kurai piemīt gluži mākslinieciska daile. Diez vai jebkad līdz pasaules jeb vismaz civilizācijas galam viesnīcu un restorānu nozarē būs pieaugums par vairāk nekā 80%, šajā gadījumā tas gan ir bāzes efekts, situācija nozarē joprojām ir sarežģīta. Taču apstrādes rūpniecības pieaugums par 8,3%, informācijas un sakaru – par 8,6%, komercpakalpojumu par 16,6% ir turpinājums pandēmijas gandrīz nepārtrauktam panākumu stāstam."

Runājot par uz iekšzemes pieprasījumu vērstajām nozarēm, Strautiņš teic, ka aina ir ļoti dažāda: "Vislielākā no šīm nozarēm – tirdzniecība – auga par iespaidīgiem 8%. Turpretim milzu vilšanās, lai arī vairs ne pārsteigums datu saņemšanas brīdī, ir celtniecības pievienotās vērtības samazināšanās par 8,4%. Naudas investīcijām ir ļoti daudz, tomēr tās apgūšanu traucē dažādas organizatoriskas problēmas un augošās materiālu cenas. Neskatoties uz izmaksu kāpumu, Igaunijā būvniecība reālā izteiksmē auga par 14%. Līdz ar to, aplūkojot IKP no izlietojuma puses, ieguldījumi pamatlīdzekļos jeb paliekošās vērtībās gada laikā Latvijā auga par nieka 1,9%. Vislielākais kritums (par 12,7%) bija nozarē "cita rūpniecība", kas ir galvenokārt enerģētika. Siltuma pieprasījumu samazināja siltā ziema, bet elektrības ražošanu nelabvēlīgi ietekmēja augstās gāzes cenas."

1. ceturkšņa rezultāts ir daudz labāks par to, kas gaidāms šogad kopumā, brīdina arī "Luminor Bank" ekonomists. "Domājams, ka IKP pieaugums šogad būs ap 2%, kas salikumā ar gada sākuma iespaidīgo sasniegumu ietver pieļāvumu par mīnusu gada nogalē, kad patēriņu stipri "spiedīs" pieaugušās cenas, bet eksporta spārnus varētu apcirpt ļoti ticamā recesija eirozonā, kā arī izteikta izaugsmes bremzēšanās ASV, arī tur ir iespējama recesija.

Labais sniegums uz Baltijas fona priecē. Jāatzīst, ka tas lielā mērā ir iepriekšējās lēnākās izaugsmes spoguļattēls. Lietuvā valdība pandēmijas laikā ļoti veiksmīgi stimulēja patēriņu, Igaunijā pērn ar joni ienācās eksporta nozaru attīstībā ilgākā laikā ieguldītā darba augļi, bija arī gaistoši veiksmes faktori (pensiju naudas apēšana), līdz ar to šis gads varētu būt pieticīgāks. Tuvākajos pāris gados Latvijai var palīdzēt labāk izskatīties tas, ka mūsu kaimiņvalstu mājokļu tirgi ir nedaudz aizelsušies, tie var apreibt no sasniegtajām virsotnēm. Latvija joprojām ir drīzāk tirgus attīstības cikla sākumā, kas, jāatzīst, ir ļoti ieildzis stāvoklis," komentē Strautiņš.

Viņš saka, ka, "izmantot salīdzinoši labvēlīgos īslaicīgos faktorus var un vajag, taču, lai panāktu konverģenci jeb ienākumu izlīdzināšanos ar Baltiju, ir jāizdara daudz vairāk. Ir jānovērš būtiskie ekonomiskās politikas defekti, pirmkārt, maksimāli samazinot (lokāl)politiskus un administratīvus šķēršļus pievienoto vērtību radošām aktivitātēm, piemēram, vēja parkiem, rūpnīcu, biroju būvei". "Ja drīkst pasapņot arī par ambiciozākiem mērķiem – būtu ļoti slavējami radīt vienlaikus ambiciozu un īstenojamu eksporta specializācijas stratēģiju, kā Lietuvai izdevās, kļūstot par finanšu tehnoloģiju attīstības centru," pauž ekonomists.

"Ekonomika gadu sāka ar izrāvienu no pandēmijas spīlēm. Vīrusa risku mazināšanās un attiecīgi mazāk stingri pandēmijas ierobežojumi gan salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo, gan pēdējo ceturksni ļāva ekonomikas aktivitātei atsperties," jaunākos datus komentē "Swedbank" galvenās ekonomistes Latvijā v.i. Agnese Buceniece.

"Ekonomikas izaugsmi pirmajā ceturksnī visbūtiskāk veicināja mājsaimniecību patēriņa izdevumi, kas gada laikā palielinājās par 15,1%. Turklāt šis rādītājs ir salīdzināmajās cenās, tātad izslēdz tiešo inflācijas ietekmi. Iedzīvotāji daudz aktīvāk tērēja izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem, kas, protams, sekmēja šo nozaru izaugsmi. Arī ar tūrismu saistītās nozares, tai skaitā, pasažieru gaisa pārvadājumi, gadu iesāka uz pozitīvas nots. Gan tūrisma, gan transporta, gan arī citu pakalpojumu kāpums palīdzēja celt pakalpojumu eksportu. Ceturksnis bija labs arī preču eksportētājiem un ražotājiem. Kopējie eksporta apjomi, izslēdzot cenu efektu, palielinājās par 8,6%. Pieaugot mājsaimniecību tēriņiem, audzis ir arī importa apjoms (+15,6%). Savukārt investīciju aktivitāte snauž, kāpums vien par 1,9%. Tas saistīts ar kritumu būvniecības nozarē, kuru bremzēja gan nelabvēlīgie laikapstākļi, gan augstās būvniecības izmaksas, gan arī dažādu materiālu trūkums. Divus no trim faktoriem ietekmēja sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas. Labā ziņa, ka ar būvniecību nesaistītās investīcijas gada sākumā palielinājās. Vēl lēnāk par investīcijām auga valdības tēriņi, kas būtībā saglabājās iepriekšējā gada līmenī (+0,3%). Pandēmijas riskiem vismaz uz laiku mazinoties, attiecīgās izdevumu pozīcijas bez papildu budžeta resursiem var pārvirzīt mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam ārkārtīgi straujā cenu kāpuma pārvarēšanai," spriež ekonomiste.

Viņa vērtē, ka lielākie izaicinājumi Latvijas ekonomikai šobrīd ir augošās cenas un lielā nenoteiktība, tai skaitā attiecībā uz energoresursu importa pieejamību. "Protams, laiku un naudu prasīs arī piegāžu ķēžu pārorientēšana un ieiešana jaunos eksporta tirgos, aizstājot Krievijas un Baltkrievijas sadarbības partnerus. Pēdējo mēnešu dati rāda, ka ekonomikas aktivitāte vēl turpina turēties diezgan labi. Palīdz arī pandēmijas laikā attīstītā spēja pielāgoties. Uzlabojumi pavasara mēnešos vērojami arī darba tirgū – bezdarbs sarūk, nodarbinātība aug un vakanču skaits ir liels. Banku karšu dati rāda, ka, spītējot inflācijai, mājsaimniecības turpina aktīvi tērēt, arvien vairāk uz savu uzkrājumu rēķina. Ļoti iespējams, ka vasaras mēneši ekonomikai vēl būs labvēlīgi. Gaidām, ka atsāks augt būvniecības nozare, kuru balstīs Eiropas Savienības līdzfinansētie projekti.

Lielākās bažas ir par rudeni, kad varam asāk izjust Krievijas sankciju blakus efektus un, tas ir arī laiks, kad strauji augs ar mājokli saistītie izdevumi. Covid-19 uzvedība rudenī ir vēl viens potenciālais risks ekonomikas izaugsmei. Neskaidrība un negatīvie riski gan ir augsti, tāpēc ir iespējami ļoti dažādi ekonomikas attīstības scenāriji," saka Buceniece.