Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu prognozēs dominē piesardzība

Salīdzinot ar uzņēmumu prognozēm gada sākumā, krasi mainījušās gaidas par apgrozījuma pieaugumu. Apgrozījuma kritumu šobrīd prognozē 50-64% Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (Igaunijā 50%, Latvijā 56% un Lietuvā 64%), savukārt 2022. gada janvārī tikai 15-24% aptaujāto Baltijas uzņēmumu sagaidīja apgrozījuma kritumu.

Samazinājies arī to respondentu skaits, kuri prognozē apgrozījuma pieaugumu virs 15% – ja 2022. gada janvārī 12-13% uzņēmumu bija pārliecināti, ka apgrozījums pieaugs par vairāk nekā 15%, tad šobrīd maijā tikai 5-6% uzņēmumu Baltijā sagaida šādu izaugsmi.

"Tik piezemēts noskaņojums varētu būt pārsteidzīgs, jo inflācija var pozitīvi ietekmēt apgrozījuma pieaugumu. Tomēr tas varētu būt skaidrojams ar bažām par cenu kāpuma ietekmi uz patērētāju pirktspēju. Uzņēmumu īpatsvars, kas pieļauj apgrozījuma kritumu, ir skaidrojams arī ar ģeogrāfisko novietojumu – Lietuvai tirdzniecībā visciešākās saites ir ar Baltkrieviju un Krieviju, Latvija atrodas pa vidu, bet Igaunijas uzņēmumus vismazāk skar sankciju ietekme," aptaujas datus skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Baltijas MVU vidū lielākais izaicinājums šobrīd ir augstās enerģijas cenas (47-60% Baltijas uzņēmumu; Latvijā 60% uzņēmumu). "Tas ir diezgan saprotami, ņemot vērā straujo elektroenerģijas, dabasgāzes, apkures un degvielas cenu pieaugumu. Attiecīgi ietekme tālāk jūtama arī preču un pakalpojumu cenu pieaugumā, kas dažādās nozarēs var būt ar atšķirīgu ātrumu," saka Škapars.

Otrs aktuālākais izaicinājums ir piegādes ķēdes problēmas – to norāda no 28% Latvijas uzņēmumu līdz 43% Lietuvas uzņēmumu. Savukārt 15-20% Baltijas uzņēmumu norāda, ka sarežģījumus rada klientu neapmaksāti rēķini vai kavēti maksājumi. "Tas ir negatīvs rādītājs, kas liecina, ka atsevišķās nozarēs var rasties sarežģījumi ar likviditāti un var būtiski pieaugt nepieciešamība pēc apgrozāmajiem līdzekļiem. Taču tas, ka tikai 4-8% uzņēmumu saka, ka viņiem ir sarežģījumi ar finansējuma saņemšanu, liecina, ka finanšu sektors diezgan labi reaģē uz nepieciešamību pēc lielākas likviditātes finansējuma pēc kara sākšanās," uzsver Škapars.

Salīdzinot ar 2022. gada janvāra aptaujas datu prognozēm, samazinājies to uzņēmumu skaits, kuri plāno jebkādas investīcijas (no 42-50% līdz 27-31% no Baltijas uzņēmumu kopskaita).

Kā norāda Škapars, tas tikai vēlreiz apliecina, ka mums ir piesardzīgāka pieeja Baltijas valstu ekonomiku īstermiņa attīstībai. No tiem uzņēmumiem, kuri tomēr šogad plāno investīcijas, vairākums investēs ražošanas procesu uzlabošanā – ēkās, telpās, iekārtās un citās tehniskās lietās.

Salīdzinot ar 2022. gada janvāri, uzņēmumi kļuvuši piesardzīgāki arī prognozējot darbinieku skaita pieaugumu. Gada sākumā 15-24% Baltijas uzņēmumu (Latvijā 15%) prognozēja darbinieku skaita pieaugumu, savukārt šobrīd tikai 2-5% mazo un vidējo uzņēmumu plāno darbinieku skaita pieaugumu.

"Tas, protams, ir negatīvs rādītājs, kam varētu būt "atvēsinoša" ietekme uz darba tirgu, protams, vien tad, ja prognozes īstenosies," komentē Škapars. Uzņēmumu īpatsvars, kas plāno piedāvāt darbu ukraiņu bēgļiem, visās Baltijas valstīs ir diezgan līdzīgs 2-4%.

Neraugoties uz notikumiem Ukrainā, uzņēmumi saglabā diezgan nemainīgus eksporta plānus, kas ir diezgan līdzīgi 2022. gada janvāra aptaujas datiem – jaunus eksporta tirgus plāno apgūt 11% Latvijas, 10% Lietuvas un 9% Igaunijas uzņēmumu. Prioritāri fokuss ir uz vietējo tirgu (76-81% aptaujāto Baltijas uzņēmumu).

"Piesardzīgā attieksme pret eksporta tirgiem ir neizmantots izaugsmes potenciāls mazo un vidējo uzņēmumu segmentā, kas norāda arī uz nepieciešamību pēc lielāka valsts atbalsta iedrošināt spert šādu soli. Arī plašāka savstarpējā sadarbība varētu uzlabot uzņēmumu jaudu jaunu tirgu apgūšanā," uzsver Škapars.

"SEB" bankas klientu – uzņēmumu aptauja tika veikta maija beigās, lai noskaidrotu, kā Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu prognozes 2022. gadam mainījis karš Ukrainā. Aptaujā piedalījās 453 Latvijas, 811 Igaunijas un 800 Lietuvas uzņēmumi no dažādām nozarēm.