Latvijas ekonomika labi pārcieta Covid-19 krīzi, tomēr karš Ukrainā pasliktina atveseļošanās perspektīvas, secina EK

Kā norāda EK, lai gan Covid-19 krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku bija mērenāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), tās atveseļošanos īslaicīgi kavēja zemi vakcinācijas rādītāji un nepieciešamība saglabāt ierobežojumus saimnieciskajai darbībai. Tomēr 2022.gada sākumā vakcinācijas rādītāji ievērojami uzlabojās, un tika sagaidīts, ka cerīgākās epidemioloģiskās prognozes 2022.gadam būtiski palielinās mājsaimniecību patēriņu un pakalpojumu eksportu, kas vēl nebija sasniedzis pirms pandēmijas augstāko punktu.

Līdz ar to Latvija 2022.gada sākumā piedzīvoja stabilu izaugsmes tempu, un varēja gaidīt, ka patēriņa, investīciju un eksporta rādītāji būs labi. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošais preču, sevišķi enerģijas, cenu kāpums pasliktināja atveseļošanās perspektīvas pēc pandēmijas.

EK prognozē, ka eksporta ieņēmumu zaudējumi un straujais cenu pieaugums 2022.gadā palēninās reālo izaugsmi līdz 2%. Sagaidāms, ka 2023.gadā privātā patēriņa un eksporta ietekmē izaugsme pieaugs līdz 2,9%.

Ziņojumā teikts, ka Latvijai ir ciešas tirdzniecības saites ar Krieviju, un valsts ir atkarīga no tās enerģijas. Paredzams, ka salīdzinoši plašā Latvijas tirdzniecība ar Krieviju izraisīs eksporta ieņēmumu zudumu un būtiski paaugstinās izejvielu cenas koksnei un metālam, ko galvenokārt piegādāja Krievija.

EK paredz, ka Krievijai un Baltkrievijai piemērotās ekonomiskās un finansiālās sankcijas, kā arī Latvijas vēlme pilnībā atteikties no Krievijas gāzes apturēs tirdzniecību ar abām valstīm visās preču grupās. Latvijas kopējais eksports uz Krieviju un Baltkrieviju 2021.gadā pārsniedza 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt imports, ieskaitot energoproduktus, bija vairāk nekā 6% no IKP.

Tāpat tiek prognozēts, ka enerģijas cenu straujais pieaugums un piegādes ķēdes traucējumi izraisa augstu inflāciju. EK paredz, ka straujā enerģijas un pārtikas cenu pieauguma ietekmē patēriņa cenu inflācija 2022.gadā sasniegs 9,4%.

Lai gan prognozējams, ka energoproduktu cenu pieaugums pasaulē 2023.gada pavasarī pierims, straujajam cenu pieaugumam rūpniecībā un celtniecībā ir sagaidāms "domino efekts", kas prognozes periodā veicinās patēriņa cenu inflāciju.