Baltijas un Polijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Igaunijas "Elering", Latvijas AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), Lietuvas "Litgrid" un Polijas "PSE" parakstījuši granta līgumu ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (European Climate, Infrastructure and Environment Executive Agency – CINEA) par finansējuma piešķiršanu Baltijas elektrotīklu sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektiem kopumā 170 miljonu eiro apmērā, informēja AST pārstāvji.
"Piešķirtais finansējums ir nozīmīgs atbalsts Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai, kas jo īpaši svarīga ir pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Piešķirtais Eiropas finansējums ļaus uzlabot elektroapgādes drošumu, izveidot nepieciešamos informācijas tehnoloģiju un dispečervadības sistēmu risinājumus, kā arī kontrolēt un regulēt tīkla frekvenci, sabalansējot elektroenerģijas ražošanu ar patēriņu", norāda AST valdes loceklis Arnis Daugulis.
Sinhronizācijas otrā posma otrās kārtas projektu kopējās izmaksas plānotas 230 miljonu eiro apmērā, no kurām CEF līdzfinansēs 170 miljonus eiro. Tādējādi Polija saņems 75 miljonus eiro, Lietuva – 31 miljonu, Latvija – 37, bet Igaunija – 27 miljonus eiro. Līdzekļi nepieciešami elektropārvades tīkla pastiprināšanai, enerģijas uzkrāšanas bateriju sistēmu izveidei, pretavārijas automātikas modernizācijai, kā arī dispečervadības un informācijas tehnoloģiju sistēmu uzlabošanai, lai veiktu Baltijas valstu desinhronizāciju no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju.
Baltijas valstis un Polija elektrotīklu sinhronizācijas otrās posma otrās kārtas projektu realizācijai saņems maksimālo iespējamo līdzfinansējuma apjomu 75% apmērā no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility - CEF).
AST uzsver, ka Baltijas tīklu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu palielinās elektroenerģijas apgādes drošumu reģionā, vienlaicīgi veicinot Eiropas iekšējā enerģijas tirgus attīstību un radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas. Tāpat minētie ieguldījumi iekārtās un tehnoloģijās ir viens no priekšnosacījumiem, lai pārvades tīklam varētu droši pieslēgt liela apjoma atjaunojamās enerģijas avotus un izpildīt Eiropas zaļā kursa mērķus.
CEF ir viens no svarīgākajiem Eiropas Savienības finansēšanas instrumentiem, kas izveidots, lai veicinātu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, veicot mērķtiecīgus ieguldījumus infrastruktūrā Eiropas līmenī. Tas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvi savstarpēji savienotu Eiropas enerģētikas tīklu attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
