'Latvijas Pasts' pirmoreiz vēsturē kāpina apgrozījumu virs 100 miljoniem eiro

"Latvijas Pasta" neto apgrozījums 2021.gadā bija 105,3 miljonus eiro, liecina uzņēmuma gada pārskats. Tā 2021.gada neto apgrozījums par 11,2 miljoniem eiro jeb 11,9% pārsniedz 2020.gada apgrozījuma līmeni. Vienlaikus dažādu ārēju apstākļu ietekmē uzņēmuma neto peļņa ir negatīva un veido 1,2 miljonus eiro.

2021.gads "Latvijas Pasta" darbībā jau otro gadu pēc kārtas iezīmējās ar būtisku Covid-19 vīrusa izplatības novēršanas pasākumu ietekmi uz sabiedrības darbības rādītajiem, no vienas puses, būtiski palielinot e-komercijas sūtījumu apjomu un pieprasījumu pēc ērtākas sūtījumu saņemšanas risinājumiem, no otras puses, valstī noteikto drošības prasību dēļ ierobežojot klātienes pasta pakalpojumu sniegšanas iespējas pasta pakalpojumu sniegšanas vietās, un tādējādi negatīvi ietekmējot pasta nodaļās sniegto pakalpojumu apjomus.

Būtiskāko "Latvijas Pasta" ieņēmumu palielinājumu pārskata periodā veido pasta sūtījumu tranzīta pakalpojumi. 2021.gadā tā apstrādāto tranzīta sūtījumu apjoms turpināja pieaugt, uzņēmumam pieņemot divreiz vairāk čartera tranzītkravu lidmašīnu nekā 2020.gadā un deviņreiz vairāk nekā 2019.gadā. Tranzīta pakalpojumu izaugsme rezultējusies ar sabiedrības ieņēmumu pieaugumu 2021.gada 12 mēnešos par 58,1%.

Ieņēmumu pieaugums vērojams arī eksprespasta pakalpojumu iekšzemes sūtījumu segmentā, ko veicināja klientu vēlme ārkārtējās situācijas laikā sūtījumu saņemt maksimāli ātri ar kurjera starpniecību. Sūtījumu noformēšanai arvien vairāk tika izmantots e-sūtīšanas rīks, kas ļauj noformēt un nosūtīt sūtījumus, neizejot no mājām vai biroja un neapmeklējot pasta nodaļu. Kopējais eksprespasta sūtījumu skaits 2021.gada 12 mēnešos salīdzinājumā ar 2020.gada 12 mēnešiem ir palielinājies par 17,5%.

Saskaņā ar izmaiņām ES tiesību aktos no 2021.gada 1.jūlija pilnīgi visām precēm, kas iegādātas ārpus ES, bija jāsāk piemērot pievienotās vērtības nodoklis un jāveic sūtījumu atmuitošanas procedūra. Līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā "Latvijas Pasts" novērojis būtisku sūtījumu skaita samazināšanos no trešajām valstīm.

Jaunā ES atmuitošanas sistēma ietekmējusi kopējos universālā pasta pakalpojuma (UPP) ieņēmumus, kura samazinājums salīdzinājumā ar plānoto ir 6,7%. Ievērojams sūtījumu skaita samazinājums UPP segmentā ir vērojams tieši trešo valstu ienākošajiem sūtījumiem pēc 2021.gada 1.jūlija, ES ieviešot jauno muitošanas kārtību, kā arī no Latvijas uz ārvalstīm sūtītajai vēstuļu korespondencei un Latvijas iekšzemes vēstuļu korespondences sūtījumiem, kuru kritums līdz ar moderno tehnoloģiju attīstību turpinās katru gadu, pamatā juridiskajiem klientiem pārejot uz elektroniskās sarakstes vides izmantošanu saziņā ar saviem klientiem, kā arī samazinoties tradicionālo vēstuļu segmentam. Kopējais vēstuļu korespondences iekšzemes sūtījumu skaits 2021.gada 12 mēnešos salīdzinājumā ar 2020.gada 12 mēnešiem ir samazinājies par 17,11%.

2021.gada 12 mēnešos būtiski pieauga pārrobežu pasta sūtījumu pārvadāšanas izdevumi – pirmkārt, sūtījumu apjoma dēļ, un, otrkārt, vispārējo globālo transportēšanas izmaksu dēļ, ko ietekmēja Covid-19 globālās krīzes sekas uz aviopārvadājumu tarifiem, kas ir galvenais pasta sūtījumu transportēšanas veids un kas atsevišķos virzienos palielinājās neproporcionāli augstu.

Pārskata periodā "Latvijas Pasts" īstenoja vairākus modernizācijas un attīstības projektus, būtiskākie un lielākie no tiem – sūtījumu digitālā muitošanas lietotne atmuito.pasts.lv (ieguldīti ap 300 tūkst. eiro) un Latvijā pirmā automatizētā pakomāta jeb paku torņa atklāšana. Tas ar automatizēto sūtījumu izsniegšanas funkciju ir efektīvākais šobrīd Latvijā strādājošais sūtījumu apkalpošanas risinājums. Piecus metrus augstajā tornī vienlaikus var uzglabāt ievērojami lielāku sūtījumu skaitu – līdz pat 500 sūtījumu vienlaikus.

Jau pēc pārskata perioda beigām lielāko ietekmi uz "Latvijas Pasta" darbību turpināja veidot ar Covid-19 saistītie faktori, kas 2022.gada sākumā būtiski skāra darbinieku veselību un darbaspējas, trešo valstu sūtījumu atmuitošanas un nodokļu maksāšanas sistēma ES dalībvalstīs, kā arī Krievijas militārā agresija Ukrainā un no tās izrietošā sūtījumu apmaiņas un tranzīta sūtījumu plūsmas pārplānošanas un pārorganizēšanas nepieciešamība. Sūtījumu apjomu ietekmēja arī pircēju noskaņojuma svārstības, kas saistītas ar pirktspēju, uz ko iespaidu atstāj energoresursu, degvielas un attiecīgi visu pārējo patēriņa cenu kāpums.