2022. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 3,78 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 36,9% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 30,2%, bet importa vērtība par 42,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.
Šā gada četros mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 13,94 miljardus eiro – par 3,74 miljardiem eiro jeb 36,7% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 6,25 miljardus eiro (pieaugums par 1,48 miljardiem eiro jeb 31%), bet importa – 7,69 miljardus eiro (pieaugums par 2,26 miljardiem eiro jeb 41,7%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 34,5% lielāka, bet importa – par 46,4%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2,1%, bet importa – par 12,7%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli:
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports lielāks par 116,5 milj. eiro jeb 49,8%;
- minerālproduktu eksports lielāks par 76,1 milj. eiro jeb 2,1 reizi;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 49,3 milj. eiro jeb 44,3%;
- augu valsts produktu eksports lielāks par 45,5 milj. eiro jeb 2 reizes;
- dzīvu dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 28,5 milj. eiro jeb 60,5%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada aprīlī, salīdzinot ar 2021. gada aprīli:
- minerālproduktu imports lielāks par 310,2 milj. eiro jeb 3,5 reizes;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 92,8 milj. eiro jeb 64,5%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 47,4 milj. eiro jeb 28,3%;
- augu valsts produktu imports lielāks par 36,5 milj. eiro jeb 60,4%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 34,2 milj. eiro jeb 32,4%.
Aprīlī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (13%), Vācija (8%) un Apvienotā Karaliste (7,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (25,7% no importa kopapjoma), Polija (9,8%), Vācija (9,1%) un Igaunija (8%).
2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā samazinājās par 0,1 procentpunktu. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 4,9 procentpunktiem, bet importā par 2,2 procentpunktiem.
2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2022. gada martu eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 7,1 milj. eiro jeb 2,5 reizes. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksporta pieaugums par 3,8 milj. eiro. Eksports uz Baltkrieviju palielinājās par 0,7 milj. eiro jeb 5,3%. Savukārt eksporta vērtība uz Krievijas Federāciju samazinājās par 26,1 milj. eiro jeb 29%, to lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu un mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta samazinājums.
2022. gada aprīlī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 7,2 milj. eiro jeb 59%. To visvairāk ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 3 milj. eiro jeb 62,7%. Savukārt no Krievijas Federācijas imports palielinājās par 5,4 milj. eiro jeb 3,2%. Importa vērtības pieaugumu no Krievijas Federācijas visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa kāpums par 33,8 milj. eiro. Imports no Baltkrievijas samazinājās par 5,2 milj. eiro jeb 12%.
2022. gada aprīlī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 105 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 53 valstīm.
Jauktu ķīmisku produktu eksporta kāpumu 2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli visvairāk ietekmēja biodīzeļa un tā maisījumu eksporta pieaugums par 30,6 milj. eiro, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu nodaļas eksporta kāpumu ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums par 34 milj. eiro.
Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2022. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2021. gada aprīli ietekmēja lidmašīnu iegāde par 90,4 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 35,8 milj. eiro jeb 64,8%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
