Vienojas par atvieglojumu piemērošanu lauksaimnieciskajai ražošanai ES līmenī arī 2023. gadā

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pirmdien, 13. jūnijā, piedalījies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (Padome) Luksemburgā, kurā ministri apsprieda aktuālo situāciju lauksaimniecības tirgū, kas izveidojusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, un globālo pārtikas nodrošinājumu, informē Zemkopības ministrijā.

Gerhards un citu ES valstu lauksaimniecības ministri vairākkārt rosinājuši arī 2023. gadā paredzēt noteiktas atkāpes no ES vides un klimata prasībām, lai palielinātu lauksaimniecībā izmantojamo platību. Pēc atkārtotiem aicinājumiem Luksemburgā notikušajā ES ministru padomē ES lauksaimniecības komisārs Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski) apliecinājis, ka Eiropas Komisija (EK) ir uzklausījusi dalībvalstu prasības un sagatavos attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.

"Vērtējot Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz lauksaimniecības un pārtikas produkcijas ražošanu, Latvija jau vairākkārt vērsa EK uzmanību uz to, ka ES līmenī ir jādomā par tālākiem risinājumiem, kā palielināt lauksaimniecībā izmantojamo platību. Tas ir būtiski, lai ne tikai nodrošinātu iedzīvotājus ar pārtiku par saprātīgu cenu, bet arī lai lauksaimnieki saņemtu normālus ienākumus. Tāpēc atzinīgi vērtējam lauksaimniecības komisāra pausto gatavību sagatavot attiecīgu likumdošanas priekšlikumu," atzīmē zemkopības ministrs.

Ja netiks veiktas izmaiņas esošajā regulējumā, 2023. gadā ievērojama lauksaimniecības platība būs pilnībā jāvelta vides un klimata situācijas uzlabošanai un to nedrīkstēs izmantot lauksaimniecībā. Tas savukārt samazinās pārtikas un lopbarības ražošanas potenciālu ES.

Padomes sanāksmes laikā EK iepazīstinājusi dalībvalstis arī ar ziņojumu par ES veselības un vides standartu piemērošanu importētajai lauksaimniecības un pārtikas produkcijai. Latvija atbalsta vienlīdzīgu prasību piemērošanu ES ievestajām lauksaimniecības un pārtikas precēm no trešajām valstīm. Tas nepieciešams, lai ES ražotāji būtu vienlīdzīgā situācijā ar trešo valstu ražotājiem, kas līdz šim uz ES varējuši eksportēt pārtikas un lauksaimniecības preces ar zemākiem standartiem, tādējādi ES ražotājus nostādot nevienlīdzīgos konkurences apstākļos.