Viņš skaidroja, ka pieaugums, ko LVC kā pasūtītājs ir gatavs kompensēt, ir līdz 15% no iepriekš noslēgtās līgumcenas. Pieaugums ir atkarīgs no tā, kādi darbi līgumā ir paredzēti. Tur, kur vairāk ir asfaltēšanas darbu, pieaugums ir tuvu 15%. Tur, kur vairāk ir, piemēram, zemes darbi un tāmē materiāli veido mazāku daļu, var runāt par 10-12% sadārdzinājumu. Turklāt tas neattiecas uz visiem līgumiem, bet tikai uz tiem, kas ir noslēgti pirms 24.februāra vai kuriem piedāvājumi ir saņemti pirms 24.februāra.
"Patlaban mēs esam vienojušies par pārrēķinu metodiku, tā ir arī publiskota un kolēģi veic pārrēķinus līgumiem. Par principiem esam runājuši arī ar nozares asociāciju, un ir panākta vienošanās. Mūsu iekšējā apņemšanās ir, ka līdz Jāņiem visiem līgumiem ir jābūt pārslēgtiem," uzsvēra Lazdovskis.
Viņš stāstīja, ka divi līgumi ir lauzti, divi ir laušanas procedūrā, bet vēl vienam ir atsaukts piedāvājums.
No tiem būtiskākais bija par darbiem uz galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža (Medumi) (A13). Tam piedāvājums tika iesniegts 2020.gadā, bet pārsūdzību dēļ Iepirkumu uzraudzības birojā līgums tika noslēgts gadu vēlāk. 2020.gada cenas jau bija par kādiem 10% zemākas nekā 2021.gada cenas, un nāca klāt arī šā gada sadārdzinājums. A13 līgums jau ir pārtraukts. Tāpat jau "lauzts" ir līgums par darbiem uz reģionāla autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) - posmā līdz 6,27.kilometram un no 19,8.kilometra līdz 23,11.kilometram.
Patlaban tiek gatavota līgumu izbeigšana par darbiem uz autoceļiem Valmiera-Dikļi-Augstroze (V166) posmam no 10. līdz 21,7.kilometram un Valka-Rūjiena (P22) posmam no 28,33. līdz 42,47.kilometram.
Tāpat nav noslēgts līgums par darbiem uz reģionālā autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posmam no 67,47. līdz 79,31.kilometram un reģionālā autoceļa P4 Rīga-Ērgļi posmam no 89,22. līdz 97,68.kilometram, jo uzņēmējs atsauca savu piedāvājumu.
Uz jautājumu, kāpēc šie līgumi tiek beigti, Lazdovskis skaidroja, ka uzņēmēji ir dažādi un dažādi ir arī ekonomiskie pieņēmumi, ar kuriem viņi ir startējuši iepirkumos.
"Ja mēs vienojamies par kopējiem principiem ar nozares asociāciju, tas vēl nenozīmē, ka mēs vienojamies ar katru uzņēmēju. Tā ir katra uzņēmēja izšķiršanās pieņemt šos principus vai atteikties no līguma. Mēs šajos gadījumos nākam pretī uzņēmējiem un, ja darbi nav uzsākti, tad piekrītam līguma "laušanai" bez par to paredzēto sankciju piemērošanas," skaidroja Lazdovskis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
