Šī gada sākumā mājokļu pieejamības indekss Baltijā ir sācis klibot, norāda "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne. Ukrainas kara radītie satracinājumi būtiski ietekmējuši arī nekustamo īpašumu tirgu. Augošās būvniecības izmaksas, materiālu trūkums un strauji kāpjošā inflācija rada bažas par mājokļu pieejamību tuvākajā nākotnē.
"Swedbank" veidotais "Baltijas Mājokļu pieejamības indekss" (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.
Gada griezumā mājokļu pieejamības indekss pieauga Viļņā, bet samazinājās Rīgā un Tallinā. Šī gada sākumā zemās procentu likmes balstīja pieejamību, taču tas nebija pietiekami lai to gada griezumā uzlabotu Rīgā un Tallinā – šajās Baltijas galvaspilsētās mājokļu cenu izaugsme pārsniedza algu izaugsmi. Savukārt Viļņā algas auga straujāk nekā cenas un gada griezumā indekss pieauga, skaidro eksperte.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
