Palielinās nodarbināto cilvēku īpatsvars, kuri ieguvuši augstāko izglītību

Kopš 2011.gada tautas skaitīšanas, šis rādītājs ir pieaudzis par 5,2 procentpunktiem. Pērn ceturtdaļai nodarbināto (24,7%) bija maģistra grāds, savukārt bakalaura grāds – 12,7%, koledžas izglītība – 3,1% un doktora grāds – 0,7%.

Lielākajai daļai nodarbināto (37,5%) bija vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība, savukārt profesionālo vai arodizglītību pēc vidējās izglītības ieguvuši 14%, pamatskolas izglītību – 6,9%, sākumskolas izglītību – 0,4% nodarbināto vecumā 25 gadi un vairāk.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars audzis gandrīz visās profesiju grupās.

2021. gadā 44,2% nodarbināto vecumā 25 un vairāk bija vadītāji un speciālisti, 22,7% bija kvalificēti darbinieki, piektā daļa (19,8%) – kalpotāji (zemāka līmeņa biroja darbinieki) un pakalpojumu darbinieki, bet vismazāk – 12,6% – strādāja vienkāršajās profesijās.

Vienkāršajās profesijās nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars pieauga no 6,3% līdz 10,5%, savukārt nodarbināto īpatsvars ar pamata un zemāku izglītību saruka no 20,3% līdz 16,7%.

Nodarbināto ar augstāko izglītību īpatsvars samazinājies kvalificētu lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieku vidū par 5,8 procentpunktiem, sarūkot no 9,1% līdz 3,3%, tajā pat laikā pieaugot nodarbināto īpatsvaram ar pamata vai zemāku izglītību par 5,1 procentpunktiem no 19% uz 24,1%.

Augstāka nodarbinātība ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem

2021.gadā visaugstākais nodarbinātības līmenis bija personām 25–64 gadu vecumā ar doktora grādu – 92,7%, ar maģistra grādu – 85,2 %, ar bakalaura grādu – 82,7%, ar koledžas izglītību – 85,1%.

Starp senioriem, kuri sasnieguši pensijas vecumu (64 gadi), piektā daļa (20,4%) bija nodarbināti. Starp viņiem saglabājas līdzīga tendence – augstāka nodarbinātība ir starp augstāko izglītību ieguvušajiem, un turpina strādāt 50% no doktora grādu ieguvušajiem, 54% no koledžas izglītību ieguvušajiem, 28,9% no maģistra grādu ieguvušajiem un 42,3% no bakalaura grādu ieguvušajiem.

Sasniedzot pensionēšanās vecumu, nodarbināti ir 22,2% profesionālo vai arodizglītību pēc vidējās ieguvušo, kam seko vidējo izglītību ieguvušie – 18,8%, pamatizglītību ieguvušie – 10,3%, sākumskolas izglītību ieguvušie – 4,4 % un iedzīvotāji bez skolas izglītības vai zemāku par sākumskolas – 2,6%.