Neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti, dzīvokļu darījumu skaits Rīgā šā gada pirmajos četros mēnešos bijis rekordaugsts. Kaut gan būtiski pieaudzis tieši jauno projektu un energoefektīvo mājokļu pieprasījums, ierobežotā piedāvājuma dēļ arī citi īpašumi, kas neizpilda šīs ekspektācijas, tiek pārdoti nepieredzēti ātri. Tas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ieviesis jaunu tendenci – piespiedu vairāksolīšanu (forced bidding), kad īpašumu iegādei piesakās vairāki pircēji, solot lielāku samaksu un paaugstinot objekta pārdošanas cenu, informē uzņēmumā "Latio".
Mājokļu pieprasījums šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā bijis ļoti augsts, sasniedzot 12,1% darījumu skaita kāpumu attiecībā pret pērnā gada rādītājiem. Ja gada sākumā pieprasījums pēc dzīvojamā fonda aizvien pieauga, šobrīd klasiskie sērijveida dzīvokļi jaunās ģimenes vairs tik ļoti nepievilina. Tikmēr – gandrīz visi jaunie projekti par iepriekšējām cenām ir izpirkti vai rezervēti, bet topošie jaunie projekti būs krietni dārgāki būvniecības izmaksu dēļ.
Tādējādi tirgū veidojas situācija, ka daži potenciālie pircēji ir spiesti mājokļus īrēt, jo nevar atļauties nopirkt to, ko vēlas - nav piedāvājuma vai cenas pārsniedz viņu maksātspēju. Līdztekus tas nodrošina iespējas arī šobrīd realizēt energoneefektīvus dzīvokļus, dominējot tādiem rādītājiem kā lokācija, remonts, sabiedriskā transporta pieejamība u. tml.
"Dienu skaits, kad labi mājokļi ir pieejami piedāvājumā gan iegādei, gan īrei ir tik mazs, kā pirms 2008. gada krīzes. Laba privātmāja Pierīgā par tirgus cenu līdz brīdim, kad potenciālais pircējs pateiks: "Jā, pērku," ir pieejama vien apmēram nedēļu. 2019. gadā tas vidēji prasīja pusgadu. Pārdodams labs divistabu dzīvoklis jaunajā projektā tiek realizēts gandrīz tikpat ātri – divu/trīs nedēļu laikā. Tas rada apstākļus piespiedu vairāksolīšanai. Redzam, ka laba īpašuma cena, salīdzinot ar sākotnējo pārdevēja noteikto cenu, vairāksolīšanas rezultātā pieaug vidēji par 6,3%, kas ir vairāki tūkstoši eiro," skaidro "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.
Spilgti iezīmējas vēl viena jauna tendence – ja Covid-19 laikā tika pieredzēts izteikts pieprasījums pēc lielākas platības mājokļiem, tad tagad domāšana pakāpeniski mainās. Pircēji lielākoties iegādei apsver nelielu mājokli. Līdztekus parādās arī aizvien vairāk pārdevēju, kas vēlas pārdot īpašumus, kas viņiem vai nu ir par lielu/plašu, vai lieki.
Runājot par pircēju galvenajiem izvēles kritērijiem, "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Elīna Dūce stāsta: "Bažas par īpašumu uzturēšanas izmaksām nākotnē likušas pircējiem kļūt daudz apdomīgākiem un piesardzīgākiem. Ja rocība atļauj, priekšroka vienmēr tiks dota energoefektīva īpašuma iegādei. Cilvēki ir gatavi maksāt par dzīvokļa pirkumu lielāku kvadratūras maksu, ja vien apkures rēķins solās būt zemāks. Arī uz agrāk tik iecienīto gāzes apkuri vairums šobrīd skatās ar bažām un pat skepsi."
Līdztekus "Latio" nesen veiktajā pētījumā par dzīvojamo fondu secināts, ka 2021. gadā Rīgā oficiāli nav apdzīvoti 16% īpašumu. Paredzams, ka lielākā daļa no tiem jau tuvākajā laikā nonāks tirgū, jo, sākoties apkures sezonai, to uzturēšana būs ļoti dārga.
Tādējādi, kaut gan ir vērojamas izmaiņas pircēju prasībās attiecībā uz potenciālā īpašuma iegādi, šobrīd nav priekšnosacījumu tam, lai tuvākajā laikā varētu sagaidīt dzīvojamo platību cenu kritumu. Savukārt nekustamo īpašumu īpašniekiem der zināt, ka tirgus ir gana karsts un šis vēl arvien ir labs laiks gan pārdošanai, gan izīrēšanai, tostarp realizējot īpašumus, kas stāvējuši tukši, norāda nekustamā īpašuma eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
