Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) kopā ar vēl desmit Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm iesniedza vēstuli ES Pārtikas drošības komisārei, lai atliktu plānotos stingros pesticīdu ierobežojumus, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Tikmēr visas Eiropas, tostarp Latvijas vides nevalstiskās organizācijas aicina pievērst vērību tam, lai jaunā regula ierobežotu kaitīgo vielu lietojumu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.
Kā norāda "de facto", tieši lauksaimniekiem ir viens no spēcīgākajiem lobijiem Briseles gaiteņos, tāpēc nereti tas, ko uzstājīgi mēģina pieprasīt vides un veselības aizstāvji, bieži tiek apklusināts pusvārdā. Tā noticis arī šopavasar, kad martā ES bija iecerēts pieņemt jaunu pesticīdu lietošanas regulējumu. Pieņemšana tika pārcelta uz 22. jūniju, bet šobrīd - uz nezināmu laiku.
Tikmēr Gerhards raidījumam klāstījis, ka ierobežojumiem jābūt pamatotiem un jāuzklausa visas ieinteresētās puses.
Zemnieks Valters Bruss raidījumam uzsvēris, ka lauksaimniecība Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm joprojām strādā ekoloģiski vistīrāk. To apliecina arī statistika.
Kā norāda "de facto", salīdzinājumā ar citām līdzīgas platības ES valstīm Latvijā tiešām pesticīdu tonnas pēdējos piecos gados smidzinātas salīdzinoši maz, tomēr Latvijā pērn bijis vislielākais notirgoto pesticīdu apjoma pieaugums, kamēr vairākumā citu valstu tas katru gadu sarūk.
Latvijā no 2011. līdz 2020. gadam pesticīdu tirgus pieaudzis par gandrīz 80%. Pētījuma autori un Latvijas Valsts augu aizsardzības dienests gan uzsver, ka Latvijā un Austrijā - divās valstīs, kur pesticīdus pēdējos gados patērē visvairāk, - arī lauksaimniecības aramzemes platības ir pieaugušas. Piemēram, Skandināvijā tās samazinās. Kā skaidro Bruss, Latvija vairāk ražo, un attiecīgi ir nepieciešams arī vairāk augu aizsardzības līdzekļu.
Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts pie tā, ka joprojām pesticīdus neierobežo stingrāk, daļēji vainojis arī cilvēkus, kas pārliecinoši veikalos ar savu maciņu nobalsojot par lētākajiem produktiem, kuru lētās cenas viens no pamatojumiem ir tas, ka tie audzēti lielākos apjomos, tātad intensīvi, kas nozīmē nezāles, slimības un kaitēkļus apkarojot ar ķīmiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
