LIAA cer uz valdības atbalstu tās statusa maiņai uz nodibinājumu vēl šogad

Viņš pauda, ka pašlaik lielākās diskusijas ir izvērtušās par atalgojuma jautājumiem, jo uz nodibinājumu neattiektos valsts vienotā atalgojuma sistēma, kas stāsies spēkā 1. jūlijā. Tomēr galvenais iemesls, kādēļ LIAA vēlas statusa maiņu, ir nevis atalgojums, bet gan darbības elastības jautājums.

"Ierosinājuma par nodibinājumu būtība ir acīmredzami ne visai veiksmīgi noformulējusies pagājušā gada vēstulē Saeimas Ilgtspējas komisijai. Vēstules virsrakstā fokuss bija likts uz atalgojumu, bet pēc būtības nodibinājums nerisina tikai atalgojuma jautājumu. Pats būtiskākais nav atalgojums, bet rīcības elastība jaunās situācijās, kāda, piemēram, pašlaik ir karš Ukrainā un iepriekš bija pandēmija. Šādas lietas ik pa laikam gadās, un mums ir jāspēj uz tām ātri reaģēt. Savukārt valsts pārvaldes iestāžu regulējums ir diezgan neelastīgs," sacīja Rožkalns.

Viņš norādīja, ka ir situācijas, kad uzņēmumiem ātri ir vajadzīgs atbalsts, bet, lai LIAA varētu izveidot papildu štata vietu šim mērķim, tas prasa pusgadu. Kamēr šo štata vietu izveido, situācija jau ir mainījusies.

"Tā ir mācība, kuru mēs guvām pandēmijas laikā un kas tagad atkārtojas kara apstākļos, - ir reizes, kad mums ir vajadzīgi ātri pakalpojumi. Piemēram, ir nepieciešamas ātras konsultācijas uzņēmumiem par iespējām atrast izejvielas citos tirgos. Pašlaik tas ir ļoti sarežģīti. Mums ir jāveido jauns pakalpojumus, jauns cenrādis, un tas ir jāsaskaņo ar Ministru kabinetu. Teorētiski tas ir iespējams, praktiski tas ir sarežģīti," stāstīja Rožkalns.

Viņš uzsvēra, ka tieši darbības elastības dēļ LIAA analoga institūcija Zviedrijā ir kapitālsabiedrība, Somijā - kapitālsabiedrība, Igaunijā - nodibinājums, bet Lietuvā - valsts SIA.

"Protams, arī atalgojuma jautājums ir jutīgs. Ar visu jauno atalgojuma sistēmu no 1. jūlija ir atsevišķas amatu pozīcijas, kuras tajā "neierakstās". Piemēram, nevar būt investīciju projekta vadītājs, kuram ir jāizstrādā dokumentācija projektam gandrīz pusmiljarda eiro vērtībā, ar 2000 eiro bruto algu pat pēc jaunās sistēmas. Te var rasties problēma," pauda LIAA vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka nodibinājuma statuss un iespēja būt elastīgiem ļautu LIAA pašai nopelnīt iztrūkstošos līdzekļus, jo citādāk LIAA tāpat kā visas pārējās valsts pārvaldes iestādes ies pie Ministru kabineta un teiks, lai dod naudu.

Pašlaik valdībai ir iesniegts Ekonomikas ministrijas ziņojums par LIAA statusa maiņu.

"Ekonomikas ministrijas ziņojums ir izgājis pirmo saskaņošanu, un mēs esam saņēmuši kaudzi ar iebildumiem par to, kāpēc tas ir grūti, sarežģīti un nav vajadzīgs. Liela daļa no iebildumiem ir tieši par to, ka mums palīdzēs jaunais atalgojuma regulējums. Mēs tagad sniegsim atbildes, papildinājumus un precizējumus, lai paskaidrotu, ka mums galvenokārt ir vajadzīga elastība un atalgojuma jautājums ir pēc tam, nevis otrādi. Tad mēs iesim otru saskaņošanas apli," sacīja Rožkalns.

Viņš pauda cerību, ka vēl šī valdība pieņems konceptuālo ziņojumu, ka statusa maiņa ir nepieciešama, jo tad varētu sākties darbs pie jauna likuma izstrādes par LIAA. Par to, ka to varētu pieņemt līdz Saeimas vēlēšanām, Rožkalns gan bija skeptisks.

"Taču tas nemaina to, ka kaut kas ir jādara, jo mēs agri vai vēlu atkal nonāksim pie jautājuma, kāpēc mēs aģentūru līmenī atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas. Ja mēs gribam būt modernākie un labākie Ziemeļeiropā, jo nav vērts būt sliktākajiem, tad ir vajadzīgas strukturālas reformas," pārliecināts ir LIAA vadītājs.

Jau vēstīts, ka Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija 1. jūnijā uzdeva valdībai izvērtēt LIAA kapacitātes stiprināšanas plānu. Plāns aģentūras darbības uzlabošanai paredz to pārveidot par nodibinājumu, kas tiktu veidots uz atsevišķa likuma pamata. Tāpat aģentūras kapacitātes stiprināšanai ieplānots pieprasīt vienreizēju mantisko ieguldījumu nekustamajā īpašumā Pērses ielā 2, Rīgā, 8,75 miljonu eiro apmērā.