Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrība SIA "Rīgas ūdens" pērn strādāja ar 55,832 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,3% lielāks nekā 2020. gadā, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 31,9% un bija 5,516 miljoni eiro, otrdien preses konferencē sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš.
Pērn uzņēmums veicis 27,87 miljonu eiro investīcijas, kas ir rekordliels apjoms, atzina Krūmiņš. 2020. gadā investīcijas tika veiktas 7,7 miljonu eiro apmērā.
Nodokļos uzņēmums pērn nomaksājis 17,32 miljonus eiro.
Pērn "Rīgas ūdens" centralizētajā ūdensvada tīklā padeva 36,993 miljonus kubikmetru ūdens. Ūdensapgādes pakalpojumu realizācijas apjoms pērn bija 31,884 miljoni kubikmetru, kas ir par 1,57% mazāk, salīdzinot ar 2020.gadu.
Samazinājies arī kanalizācijas pakalpojumu realizācijas apjoms, kas pērn bija par 1,93% mazāks nekā 2020. gadā, samazinoties līdz 36,903 miljoniem kubikmetru.
Krūmiņš stāstīja, ka Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta "Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā" pērn turpinājās jaunu ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve Berģos, Imantā un Beberbeķos, parakstīti līgumi par ūdensvada un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Teikā, Imantā un Ziepniekkalnā. Pabeigta kanalizācijas sūkņu stacijas pārbūve Brīvības gatvē 433.
Kopumā pērn atjaunoti 1703 metri ūdensvada tīklu, tostarp Ģertrūdes, Muitas, Tvaika, Vagonu ielā, Anniņmuižas bulvārī un citur. Nomainīti 359 aizbīdņi, 332 ugunsdzēsības hidranti, kā arī izskaloti 157 kilometri ūdensvada tīklu.
Tāpat pērn ar beztranšejas metodi atjaunoti 2913 metri kanalizācijas tīklu, tostarp Krišjāņa Barona, Ģertrūdes, Matīsa, Augusta Deglava, Stūrīša, Salnas, Ogres, Maskavas un Dzirciema ielā.
Bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva" pabeigta otrreizējā nostādinātāja pārbūve un sākta divu pirmējo nostādinātāju pārbūve. Ir ieviesta notekūdeņu piesārņojuma monitoringa sistēma, trīs kanalizācijas sūkņu stacijās uzstādot notekūdeņu kvalitātes analizatorus un izveidojot agrīnās brīdināšanas sistēmu.
Pērn ir sākta Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas būvniecība Daugavgrīvas ielā 101. Tas ir lielākais un investīcijām nozīmīgākais projekts, kas uzlabos stacijas darbības drošību, samazinot ekspluatācijas izmaksas, tajā skaitā būtiski samazinot ūdens pašpatēriņu. Projekta realizāciju plānots pabeigt 2024. gadā.
Krūmiņš informēja, ka "Rīgas ūdens" attīstības plānos ir arī kanalizācijas sūkņu staciju atjaunošanas programma, maģistrālo ūdensvadu atjaunošanas programma un maģistrālo kanalizācijas vadu atjaunošanas programma. Citi ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanas projekti ir Čiekurkalnā, Juglā, Imantā.
Jau ziņots, ka 17.jūnijā Eiropas Investīciju banka (EIB) piešķīrusi 60 miljonu eiro aizdevumu SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības atjaunošanas un paplašināšanas projektam, aģentūrai LETA pavēstīja EIB pārstāvji.
EIB ir noslēgusi darījumu par aizdevuma piešķiršanu ūdensaimniecības nozares attīstībai Latvijā, parakstot aizdevuma līgumu par 60 miljoniem eiro ar "Rīgas ūdeni". EIB piešķirtie 60 miljoni eiro atbilst 50% kopējo projekta izmaksu, kas ir 120 miljoni eiro.
Līgums paredz aizdevuma atmaksas periodu līdz 17 gadiem.
Starptautiskās finanšu institūcijas tiešais aizdevums ļaus "Rīgas ūdenim" dažādot finansējuma avotus atlikušajai projekta izmaksu daļai, izmantojot gan pašu līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus, gan banku kredītus.
Šobrīd "Rīgas ūdens" apgādā ar ūdeni 98% iedzīvotāju Rīgā, kā arī rūpējas par kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu šajā teritorijā. Ūdens patēriņš Rīgā ir aptuveni 33,7 miljoni kubikmetru gadā, bet ikgadējā kanalizācijas ūdeņu plūsma pa centralizētajiem tīkliem ir aptuveni 50 miljoni kubikmetru.
EIB finansētais ūdenssaimniecības projekts Latvijā sniegs iespēju vairāk mājsaimniecību pieslēgt pilsētas ūdensapgādes sistēmai un savāks centralizētajā sistēmā vairāk attīrāmo notekūdeņu, kas tiks apstrādāti renovētās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Galvenais šī EIB investīciju projekta nolūks ir nodrošināt rentablu, nepārtrauktu un drošu ūdens attīrīšanu, ūdens piegādi, kā arī kanalizācijas ūdeņu savākšanu un attīrīšanu atbilstoši EIB kā ES klimata bankas politikai, kā arī vides un normatīvajām prasībām.
"Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš skaidro, ka šis finansējums sniegs iespēju īstenot gan Rīgas ūdenssaimniecības infrastruktūras regulāru atjaunošanu, gan tās modernizāciju.
Krūmiņš norāda, ka Rīgā ir ļoti svarīgi mājsaimniecībām palielināt pilsētas centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pieejamību, tāpēc plānots arī veikt atjaunošanas darbus notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas stacijā "Daugavgrīva".
EIB ir ES ilgtermiņa aizdevumu finanšu iestāde, kas pieder tās dalībvalstīm. Kā ES klimata banka, EIB ir apņēmusies līdz 2030. gadam atbalstīt viena triljona eiro apmēra investīcijas klimata jomā un vides ilgtspējā.
2021. gadā EIB Latvijā parakstīja vienošanos par jaunu finansējumu gandrīz 98 miljonu eiro apmērā. EIB grupas investīcijas Latvijā ir 0,35% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Rīgas ūdens" ir Latvijā lielākais ūdenssaimniecības uzņēmums Latvijā un nodrošina ūdensapgādi un kanalizācijas ūdeņu savākšanas un attīrīšanas infrastruktūru Rīgā un tās apkaimē. "Rīgas ūdens" pamatkapitāls ir 127 586 633 eiro, bet tās vienīgā īpašniece ir Rīgas pašvaldība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
