Pērn 80% no konfiscētajām viltotajām precēm bija medikamenti

Lielākā daļā preču kategoriju viltojumu izcelsme meklējama Ķīnā – aptuveni 55% no globālajām muitas konfiskācijām un Honkongā (Ķīnā) – attiecīgi 19%. 60% no izņemtajām precēm tika sūtītas pa pastu, kamēr vērtības ziņā visvairāk konfiscēto viltojumu pārvadāti pa jūras ceļiem. Turklāt 60% no bīstamajiem produktiem, kuri konfiscēti visā pasaulē, bija iegādāti tiešsaistē un to mērķis bija ES.

"Pandēmija parādīja, cik ātri mēs varam dažādas jomas digitalizēt, ka tiešsaistē var pirkt un pārdot teju jebko. Diemžēl kovids viltoto un bīstamo preču tirdzniecībā pastiprināja jau pastāvošās tendences. Tas jo īpaši attiecas uz viltotām zālēm un citām augsta riska nozarēm, kur pārtrauktas piegādes ķēdes un pieprasījuma nobīdes radīja jaunu potenciālu noziedzīgai darbībai," skaidroja Patentu valdes direktors Agris Batalauskis.

To apliecina arī Valsts ieņēmuma dienesta (VID) Muitas pārvaldes dati – 2021. gadā 80% no konfiscētajām viltotajām precēm bija medikamenti. Turklāt visi potenci veicinošie. Arī šā gada februārī VID darbinieki, veicot vairākas sankcionētas kratīšanas, atrada un izņēma vairāk nekā 306 tūkstošus tablešu. Pēc aplēsēm to realizācija "melnajā" tirgū veidotu aptuveni 1,5 miljonus eiro peļņu.

Visā pasaulē no zālēm visbiežāk vilto un tirgo ar interneta starpniecību medikamentus erektilās disfunkcijas ārstēšanai. Tiem seko onkoloģiskās zāles, tāpat vilto gan antibiotikas, gan analgētiskos līdzekļus, praktiski jebkura veida pieprasītus medikamentus.

Tuvojoties maģiskajam papardes zieda meklēšanas laikam, Patentu valde sadarbībā ar ekspertiem ir apkopojusi galvenos argumentus, kāpēc nevajadzētu riskēt ar savu veselību, jo tā mums ir tikai viena.

Farmācija ir stingri regulēta nozare. Zāļu ražošana ir ārkārtīgi sarežģīta, tajā ir iesaistīti daudz cilvēku, izpētes stundu un gadu, stingra kvalitātes kontrole, investīcijas ražotnēs un citu resursu, tāpēc bieži vien medikamenta gala cena ir visai augsta, norāda eksperti.

Zāļu viltotāji tiecas piedāvāt savu produkciju par zemāku cenu, taču VID uzsver, ka tikai cena ne vienmēr var būt veids, lai noteiktu, vai medikaments ir viltots. Organizētās noziedzīgās grupas viltotus medikamentus tirgo ātras peļņas gūšanai. Šie līdzekļi tiek ieguldīti, lai viltoto zāļu iepakojums un ārējais izskats līdzinātos oriģinālam. Tādēļ patērētājiem ļoti rūpīgi jāizvērtē zāļu iegādes vieta un veids, kā tiek piedāvāts iegādāties zāles.

Bandere stāsta - farmācijas uzņēmums, kas ir zāļu ražotājs, ir atbildīgs par izejvielu kvalitāti ne tikai formāli un atbilstoši dokumentiem, bet arī tam ir jāveic šo izejvielu laboratoriskās pārbaudes, pirms tās izmanto ražošanā.

Arī izstrādē medikamentus visos posmos rūpīgi pārbauda. Zāļu ražošanas un uzglabāšanas procesā notiek nemitīga kvalitātes kontrole. Tikmēr ar viltotiem medikamentiem ir pilnīgi pretēji - nav zināms, kādos apstākļos un no kādam izejvielām tie tiek ražoti, kā uzglabāti un pārvadāti.

"Faktiski, lietojot viltotās zāles, mēs ne par ko nevaram būt droši. Tas ir ārkārtīgi liels risks cilvēka veselībai", uzsver profesore Bandere.

Katrai rūpnieciski ražotajai tabletei vai kapsulai ir noteikta forma un krāsa, kura nevar būt mazliet gaišāka vai tumšāka, arī iepakojuma forma, tonis un fonta burtu lielums tiek saskaņots un precīzi dokumentēts. Savukārt, medikamentu viltotāji cenšas šīs ārējās pazīmes – kā pašas zāles, tā iepakojumu, reģistrētas preču zīmes – maksimāli atdarināt. Taču viltojumiem, pat ļoti labiem, tomēr ir nelielas atšķirības – mazliet citādāka krāsa, mazliet garāki vai īsāki burti utt.

"Jāpatur prātā, ka viltoto medikamentu tirdzniecība privātpersonām, lielākoties notiek ar dažādu šaubīgu tiešsaistes vietņu palīdzību. Un viena no pirmajām pazīmēm ir būtiskas cenas atšķirības salīdzinājumā ar oriģinālu. Ja zinām, ka standartā cena ir augsta, bet tad pēkšņi ir kāda neskaidra izcelsmes vietne, kas reklamē to pašu medikamentu, kuram tieši divas vai trīs dienas ir 80-90% atlaide, tad ir pamats aizdomām," stāsta Batalauskis.

Tiesa, VID atgādina, ka mūsdienās ir ļoti dinamiska pārrobežu pārvietošanās, ceļošana. Ir personas, kas ar privāto kontaktu starpniecību patērētājiem mēģina piedāvāt iegādāties lētākus, tostarp apšaubāmus medikamentus no trešajām valstīm, nepaskaidrojot piegādes ķēdi vai tos piegādājot nelegāli. Šāda veida piedāvājumiem nedrīkst piekrist un no tiem ir jāatsakās, lai nekļūtu par upuri.

Pērkot viltotās zāles, cilvēks nevar zināt, vai tajās vispār ir nepieciešamā aktīvā viela un vai tā nav aizvietota ar kādu citu. Ja tomēr šī aktīva viela ir, tad kāda ir deva – tā var būt pārāk liela vai nepietiekama. Nav nekāda garantija, ka aktīvā viela ir tieši tādā daudzumā, kāds ir nepieciešams.

Pat ja viltoto zāļu ražotāji kaut kādā veidā savām vajadzībām ir ieguvuši medikamenta aktīvo vielu, nav zināma tās tīrības pakāpe. Ja viela tiek sintezēta nezināmos apstākļos, tai var būt dažādi piemaisījumi, kas arī var būt toksiski, kaitīgi cilvēka organismam.

Bandere arī atgādina, ka katrai tabletei vai kapsulai bez aktīvās vielas ir arī palīgvielas, kas arī var būt nekvalitatīvas. Šīs palīgvielas var nomākt medikamenta aktīvo vielu vai tieši pretēji aktivizēt to. Ja zālēs ir nezināmi piemaisījumi, arī tie var būt toksiski organismam.

Runājot par veselības riskiem, kas var rasties, lietojot viltotos medikamentus, RSU profesore min, ka pirmkārt, var nebūt gaidītais efekts, otrkārt, efekts var būt par mazu vai par lielu, treškārt, efekts var būt toksisks cilvēka organismam.

Latvijā šādas statistikas nav, taču pasaulē ir zināmi daudz gadījumu, kad viltoto zāļu lietošana nodarījusi fizisko kaitējumu cilvēku veselībai – medikamenti diabēta slimniekiem, kuros nebija dzīvībai svarīgā insulīna, kontracepcijas līdzekļi, kuru lietošanas dēļ iestājas neplānota grūtniecība, pretmalārijas līdzekļi, kuri nepasargāja no malārijas utt.

"Ja cilvēks Latvijā iegādājas zāles sertificētā aptiekā vai saņem zāles, ārstējoties slimnīcā, viņš var būt drošs par to, ka viltojumus nesaņem, jo Eiropā kontrole ir ļoti augstā līmenī," saka Bandere.

Viltotās zāles pārsvarā ražo Āzijas valstīs, Dienvidamerikā un visbiežāk tirgo ar interneta starpniecību.

Batalauskis uzsver, ka svarīgi atcerēties, kas ir viltojums – preces, ārējā veidola un preču zīmes atdarinājums. Proti, kad bez preču zīmes vai patenta īpašnieka atļaujas cits ražotājs pretlikumīgi cenšas imitēt preci vai produktu, lai maldinātu patērētāju.

ES jau 2019. gadā ieviesa Viltoto zāļu direktīvu. Tā paredz, ka uz katra zāļu iepakojuma ir unikāls identifikācijas kods. To izvieto ražotājs un kuru ceļā pie patērētāja vairākas reizes pārbauda jeb verificē tiešsaistes datu bāzēs. Tajā tiek pārbaudītas visas recepšu zāles un viens bezrecepšu medikaments – omeprazols.

Piegādes ķēdes beigās, pārdodot vai izlietojot zāles pacientam, aptieka vai ārstniecības iestāde kodu no sistēmas dzēš. Tas nodrošina, ka šo pašu kodu nav iespējams izmantot viltotu zāļu iepludināšanai legālajā piegādes ķēdē.

Ja pārbaudē sistēma unikālo kodu neatpazīst, tiek ģenerēts trauksmes brīdinājums, ko Latvijā saņem un izmeklē Veselības inspekcija. Atbilstoši Latvijas Zāļu verifikācijas organizācijas (LZVO) rīcībā esošās informācijas, visi trauksmes brīdinājumi līdz šim Latvijā bijuši ar tehnisku izcelsmi, nevis viltojumu trauksmes.

2022. gada maijā trauksmes brīdinājumu īpatsvars, kas skar Latvijas gala lietotājus, vidēji bija tikai 0,01% – tas ir būtiski mazāk nekā Eiropas Zāļu verifikācijas organizācijas noteiktais mērķis 0,05%.

"Zāļu verifikācijas sistēma sargā cilvēku veselību, nodrošinot, ka legālajā zāļu aprites sistēmā nenonāk viltotas un bīstamas zāles. Tādēļ LZVO aicina visus Latvijas iedzīvotājus iegādāties visa veida zāles un uztura bagātinātājus tikai legālās aptiekās un interneta aptiekās, neizmantot nezināmas un nepārbaudītas interneta vietnes jebkādu zāļu un uztura bagātinātāju iegādei, kā arī nekādā gadījumā nepirkt zāles no fiziskām vai juridiskām personām pēc sludinājumiem interneta portālos vai sociālajos tīklos," skaidro LZVO valdes priekšsēdētāja Inese Erdmane.

RSU Farmācijas fakultātes dekāne piekrīt, ka cilvēks, protams, nevar atšķirt vai tablete ir īsta, tāpēc iesaka iegādāties zāles tikai licencētās vietās, jo visvairāk, protams, viltotas, zāles cilvēki pērk apšaubāmās interneta vietnēs.

"Tā ir absolūta laimes spēle. Zāles ir jāpērk atbilstošās vietās – sertificētās aptiekās", pauž profesore.

Gadījumā, ja patērētājs konstatē aizdomīgas vai viltotas zāles, piemēram, tiešsaistē, tiešās pārdošanas vietnēs, gadatirgos u.tml., ir svarīgi par to ziņot Veselības inspekcijai.