Būvmateriālu sadārdzinājums būtiski ietekmē esošo būvdarbu līgumu izpildi, satraucas būvnieki

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktās būvkomersantu aptaujas dati rāda, ka šobrīd nozares uzņēmēji vienpusēji ir spiesti uzņemties papildu izmaksas, tādā veidā kreditējot publisko pasūtītāju būvdarbu līgumus vidēji par 15 miljoniem eiro mēnesī jau kopš šī gada marta.

Kā norāda partnerības pārstāvji, izejmateriālu un citu izmaksu sadārdzinājums skar visu būvniecības nozari, tomēr dažās apakšnozarēs krīzes vadība ar valsts pārvaldes iesaisti tiek īstenota mērķtiecīgāk.

Vienlaikus kā pozitīvu aspektu būvuzņēmēji izceļ to, ka ceļu būvniecībā lielākais valsts pasūtītājs jau ir pārskatījis pirms krīzes noslēgtos līgumus un spējis vienoti pieiet cenu indeksācijas jautājumam. Tāpat VAS "Valsts nekustamie īpašumi", kas ir viens no lielākajiem valsts pasūtītājiem ēku būvniecībā, ir radis risinājumus cenu indeksācijai, finanšu palielinājumam vai termiņa pagarinājumam, lai nodrošinātu būvdarbu līgumu nepārtrauktību.

"Partnerības veiktajā aptaujā noskaidrojām, ka tikai nelielā daļā no kopējiem publiskajiem būvdarbu līgumiem pasūtītājs ar būvdarbu veicēju ir varējis vienoties, respektīvi, pārskatīto līgumu skaits ir ļoti mazs. Būvuzņēmēji norāda, ka pasūtītāji un arī paši būvnieki turpina gaidīt no valsts pārvaldes solītās vadlīnijas attiecībā uz jau noslēgtajiem līgumiem, tomēr vēl jūnija izskaņā tādas nav publicētas," uzsver Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Viņš norāda, ka tāpat nav pavirzijies un apstiprināts Ministru kabineta noteikumu projekts par tipveida līgumiem, kuros jau būtu noteikta prasība jaunajos līgumos iekļaut cenu indeksāciju.

"Ilgstoši šāda situācija nevar turpināties, tāpēc, lai izvairītos no uzsākto līgumu apturēšanas un faktiski laušanas, vēlākais līdz jūlija vidum valsts pārvaldei būtu jālemj par ārkārtas finansējumu ēku būvniecības projektiem," saka Miķelsons.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība norāda, ka krīzes situācijā nepieciešami krīzes risinājumi. Šobrīd lēmumu pieņemšana ministriju un valsts pārvaldes līmenī ir segmentēta un pārāk lēna. Gan uzņēmēji, gan pasūtītāji sagaida no valsts pārvaldes pārliecinošu un skaidru rīcību, nepaļaujoties uz tukšiem solījumiem un bezdarbību.