Pasaulē darba tirgus varētu piedzīvot lielu darbinieku migrāciju, ar mērķi iegūt labāku atalgojumu, atklāj auditorkompānijas "PwC" veiktā 52 195 darbinieku aptauja 44 valstīs un teritorijās "Global Workforce Hopes and Fears".
Sagaidāms, ka turpināsies darbinieku meklējumi pēc labāk atalgotām darbavietām, jo katrs piektais aptaujas dalībnieks norāda, ka nākamo 12 mēnešu laikā varētu nomainīt darba vietu. Tāpat aptaujā secināts, ka 35% darbinieku nākamo 12 mēnešu laikā plāno prasīt algas pielikumu.
Lielākā neapmierinātība ar atalgojumu ir tehnoloģiju nozarē, kur algas pielikumu plāno prasīt 44% aptaujāto. Vismazākais šādu darbinieku īpatsvars ir valsts sektorā – 25%.
Galvenais iemesls, kāpēc cilvēki vēlas mainīt darbu, ir lielāka alga (71%), seko alkas pēc darba, kas sniedz gandarījumu (69%), un vēlme darbā patiesi būt sev pašam (66%).
Darbinieki, kas nākamo 12 mēnešu laikā varētu meklēt jaunu darbavietu, ir mazāk apmierināti ar savu pašreizējo darba devēju. Salīdzinot ar tiem, kas neplāno mainīt darbu, viņi par 14 procentpunktiem mazāk uzskata, ka darbs sniedz gandarījumu, par 11 procentpunktiem mazāk jūt, ka darbā var patiesi būt viņi paši un par deviņiem procentpunktiem mazāk jūtas taisnīgi atalgoti finansiāli.
Aptaujā noskaidrots, ka 65% darbinieku bieži vai dažreiz ar kolēģiem apspriež sociālos un politiskos jautājumus - lielāks skaits vērojams jauniešu (69%) un etnisko minoritāšu (73%) vidū. Lai gan biznesa līderi dažreiz uztraucas par to, ka darbinieki šos potenciāli polarizējošos jautājumus "nes uz darbu", šādu sarunu ietekme kopumā ir pozitīva, jo 79% darbinieku, kas darbā apspriež sociālos un politiskos jautājumus, šo izcēla kā pozitīvu aspektu.
Iedzīvinot politiskos un sociālos jautājumus darbavietā, darba devēju uzdevums ir radīt kontekstu, kurā atklāta saruna sniedz labumu, vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi - 41% norādīja uz sociālo jautājumu apspriešanas negatīvajām sekām. Abi šie rādītāji bija būtiski lielāki cilvēkiem, kas sevi uzskata par etniskās minoritātes pārstāvjiem (84% pozitīvi un 59% negatīvi).
"PwC" norāda, ka šīs diskusijas darbinieku vidū notiek par spīti tam, ka uzņēmumu iesaiste ir minimāla, lai nodrošinātu pozitīvu iznākumu. Aptaujā 30% darba ņēmēju saka, ka darba devējs sniedz atbalstu, lai palīdzētu viņiem efektīvi sadarboties ar cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati.
Aptaujā secināts, ka darbinieki interesējas par darba devēja ietekmi uz ekonomiku, klimatu un sabiedrību. Puse aptaujāto jeb 53% uzskata par svarīgu, ka viņu darba devējs ir atklāts par savu ietekmi uz apkārtējo vidi, divas trešdaļas jeb 65% atzīst, ka viņiem būtiska ir atklātība par veselību un drošību, seko atklātība par ekonomisko ietekmi (60%), kā arī daudzveidības un iekļautības nodrošināšana (54%).
No aptaujas izriet, ka darbaspēks ir polarizēts vairākās dimensijās. Par septiņiem procentpunktiem mazāk sieviešu nekā vīriešu saka, ka ir taisnīgi atalgotas finansiāli, un vēl par septiņiem procentpunktiem mazāk varētu prasīt algas pielikumu. Paaugstinājumu varētu prasīt par astoņiem procentpunktiem mazāk sieviešu, un šis lūgums varētu tikt ignorēts, jo par astoņiem procentpunktiem mazāk sieviešu nekā vīriešu jūtas sava vadītāja sadzirdētas.
Pastāv arī būtiskas atšķirības starp paaudzēm – Z paaudzes (18-25 gadus veci) darbinieki ir mazāk apmierināti ar darbu un divreiz vairāk nekā pēckara paaudze ("Baby boomers" jeb 58-76 gadus veci) uztraucas, ka nākamo trīs gadu laikā viņu veikto darbu aizstās tehnoloģijas.
Viens no svarīgākajiem polarizācijas cēloņiem ir prasmes, jo pastāv lielas atšķirības starp darbiniekiem ar augstāku kvalifikāciju un prasmēm, salīdzinājumā ar zemāk kvalificētiem darbiniekiem, norāda "PwC" pārstāvji. Aptaujas dati rāda, ka cilvēki ar pieprasītu kvalifikāciju (29% uzskata, ka viņiem ir tādas prasmes, kas viņu valstī trūkst) biežāk jūtas apmierināti ar savu darbu (70% pret 52%), jūtas savu vadītāju sadzirdēti (63% pret 38%) un viņiem pēc rēķinu nomaksas paliek arī līdzekļi citiem tēriņiem (56% pret 44%).
Aptaujas dalībnieki atzīst, ka uzņēmumi, lai aizpildītu prasmju deficītu, investē esošajā darbaspēkā, ceļot gan darbinieku kvalifikāciju, gan algas. Mazāks skaits darba ņēmēju min automatizēšanu, ārpakalpojumus un jaunu darbinieku piesaisti.
Esošajā situācijā uzņēmumiem ir īpaši svarīgi izmantot cilvēka vadītu tehnoloģiju atbalstu, norāda "PwC". Tas nozīmē investīcijas gan digitālajā pārveidē, gan prasmēs. Šo investīciju pamatā jābūt taisnīguma principam un līdzsvaram, pievēršot uzmanību gan kvalificēto darba ņēmēju spēju stiprināšanai, gan rodot iespējas arī mazāk kvalificētu darbinieku prasmju pilnveidei.
"PwC" arī uzsver, ka investēšana prasmju pilnveidē nāk par labu gan uzņēmumam, gan tā darbiniekiem, gan sabiedrībai kopumā, jo tā palīdz augt un attīstīties.
Tāpat aptaujā 45% respondentu atzinuši, ka viņu darbu nevarētu veikt attālināti. No tiem, kas minējuši, ka darbu var veikt attālināti, 63% norādījuši, ka dod priekšroku klātienes un attālinātā darba apvienojumam - tikpat daudz aptaujāto apgalvo, ka viņi sagaida, ka viņu darba devējs piedāvās šādu apvienojumu vismaz nākamajos 12 mēnešos.
Vēl 26% darba ņēmēju labprātāk izvēlas pilnas slodzes attālinātu darbu, bet 18% atbildējuši, ka viņu darba devēji varētu pieņemt šādu modeli. Savukārt 18% apgalvo, ka viņu darba devēji varētu pieprasīt pilnas slodzes klātienes darbu, kam priekšroku dod 11% darba ņēmēju.