Tirdzniecībā turpinās izaugsme, ko gan nobremzēs apkures sezona, sagaida FM

Rudenī iedzīvotājiem nāksies maksāt vairāk par mājokļa uzturēšanu un rūpīgāk pārdomātplānoto pirkumu nepieciešamību.

Jau maijā ir novērotas gan uzņēmēju, gan patērētāju noskaņojuma izmaiņas. Piemēram, patērētāju noskaņojums kopš šā gada janvāra ievērojami pasliktinājies un gandrīz sasniedzis pandēmijas pirmā viļņa atzīmi.

Atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem, FM salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, tirdzniecības apjomi salīdzināmās cenās palielinājās par 4,2%, bet šā gada piecos mēnešos izaugsme sasniedza 9%. Pārtikas preces kopš šā gada februāra ik mēnesi tiek tirgotas arvien lielākos apjomos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgajiem mēnešiem, un šā gada maijā pieaugums veido 2,9% pret pērnā gada maiju, kas ir lielākais pieaugums kopš šā gada janvāra. Daļēju ietekmi uz pārtikas patēriņu Latvijā atstāj Ukrainas kara bēgļu pieplūdums.

Turpretī degvielas tirdzniecība šā gada maijā samazinājās par 2,6% pret pērnā gada maiju. Šā gada martā degvielas tirdzniecībai bijis izteikts palielinājums 12,8% apmērā, kas bija saistīts ar obligāto bio-piejaukumu dīzeļdegvielai no šā gada 1. aprīļa, kas savukārt sadārdzināja dīzeļdegvielu. Kravu pārvadātāji par šo faktu bija informēti, tādējādi pastiprināti iepirka dīzeļdegvielu pirms cenu kāpuma, kas izraisīja degvielas tirdzniecības samazinājumu šā gada aprīlī un maijā. Tik zemi degvielas tirdzniecības apjomi pēdējo reizi tika reģistrēti 2020. gada augustā.

Savukārt nepārtikas preču tirdzniecība maijā pieaugusi par 7,8%, ko noteica apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecības pieaugums par 65,2% (piecos mēnešos par 110,8%), pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirdzniecības palielinājums par 10,1% (attiecīgi par 61,9%), kā arī metālizstrādājumu, krāsu un stikla tirdzniecības pieaugums par 5,6% (par 28,2%). Nepārtikas preču augstais pieaugums liecina par noturīgu iedzīvotāju pirktspēju. To apliecina arī Latvijas Bankas dati par mājsaimniecību finanšu noguldījumiem, šā gada maijā iedzīvotāju uzkrāto finanšu līdzekļiem palielinoties par 8,2% pret pērnā gada maiju. Jāatzīmē gan, ka noguldījumu pieauguma temps kopš pērnā gada jūlija turpina samazināties. Salīdzinot šā gada piecu mēnešu periodu pret pērnā gada pirmajiem pieciem mēnešiem, noguldījumu apjomu pieaugums samazinājies no 15,9% līdz 10,9%, ko ietekmē dārgāki dzīves apstākļi, inflācijai apsteidzot algu pieaugumu.

Savukārt Latvijas Bankas apkopotie dati par norēķiniem ar maksājumu kartēm šā gada janvārī-maijā norāda uz tēriņu palielināšanos mazumtirdzniecības veikalos par 15% pret pērnā gada attiecīgo periodu, ko ietekmē gan cenu pieaugums, gan pandēmisko ierobežojumu atcelšana tirdzniecības vietās. Taču vienā iepirkšanās reizē vidējā iztērētā summa mazumtirdzniecības veikalos augusi tikai par vienu eiro. Pērn, gada pirmajos piecos mēnešos tie bijuši 14 eiro, bet šā gada piecos mēnešos 15 eiro.

Eiropas Komisijas apkopotie iedzīvotāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences rādītāji liecina, ka maijā pasliktinājies gan mazumtirgotāju, gan patērētāju noskaņojums. Kamēr uzņēmēju konfidence samazinājusies nedaudz zem pirmskrīzes līmeņa, patērētāju noskaņojums kopš šā gada janvāra ievērojami pasliktinājies un gandrīz sasniedzis pandēmijas pirmā viļņa atzīmi, kad tika novēroti viszemākie konfidences rādītāji pēdējos desmit gados. Mazumtirgotāji norāda uz preču krājumu samazināšanos, kā arī paredz turpmāku tirdzniecības apjomu sarukumu. Savukārt patērētāji paredz savu finanšu uzkrājumu samazināšanos, bezdarba līmeņa paaugstināšanos un vispārējās valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.