Valsts darba inspekcija (VDI) saņēmusi vairākas sūdzības par iespējamu nepamatotu svešvalodas prasīšanu darba sludinājumos, kā arī par atteikumiem pieņemt darbā darbiniekus, tai skaitā jauniešus, kuri nepārvalda atsevišķas svešvalodas. Tāpēc VDI atgādina, ka Darba likumā noteikts – darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi izņemot, ja tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
"Stingri pārstāvu viedokli, ka nav pieļaujama latviešu diskriminācija Latvijas darba tirgū gadījumos, kad pretendentam nav krievu valodas zināšanu. Praksē redzams, ka nereti darba devēji prasa krievu valodas zināšanas bez objektīva pamatojuma. Latvijā valsts valoda ir latviešu valoda. Vecā prakse "bez krievu valodas neiztikt" beidzot ir jāizskauž, it īpaši situācijās, kurās tas ierobežo darba iespējas jauniešiem," pauž labklājības ministrs Gatis Eglītis.
Ja ir aizdomas, ka darba devēja izvirzītā prasība par svešvalodas prasmēm ir nepamatota, proti, darba pienākumu izpildi var sekmīgi veikt bez konkrētās svešvalodas zināšanām, darbiniekam ir tiesības ziņot VDI, kas attiecīgi veiks pārbaudi. Pārbaudē darba devējam būs jāsniedz pamatojums šādas prasības izvirzīšanai. Darba devējam prasība darbiniekam pārvaldīt konkrēto svešvalodu ir jāspēj pamatot tieši ar tās nepieciešamību darba pienākumu izpildei. Kā pamatota svešvalodas prasība, piemēram, var būt profesijās, kas saistītas ar ārvalstu tūristu apkalpošanu. Likuma pārkāpumu gadījumā VDI lūdz darba devēju novērst nepamatoto ierobežojumu vai būtisku pārkāpumu gadījumā var piemērot arī administratīvo sodu. Strīdu par iespējamu atšķirīgas attieksmes aizlieguma pārkāpumu var risināt arī tiesā, kas pārkāpuma konstatēšanas gadījumā var lemt par nodarītā kaitējuma atlīdzināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
