Eiropas Parlaments trešdien deva zaļo gaismu finansiālas palīdzības izmaksai Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības un akvakultūras nozaru pārstāvjiem, kurus ekonomiski skāris Krievijas iebrukums Ukrainā.
Eiropas Parlamenta deputāti trešdien ar 620 balsīm par, 10 pret un 9 atturoties pieņēma vienošanos ar ES valdībām par finansiāla atbalsta sniegšanu ES zivsaimniecībai un akvakultūrai, lai mazinātu kara ietekmi.
Ar šo pasākumu varēs atbalstīt zvejniekus, ražotājus un citus zvejniecības un akvakultūras uzņēmumus, kuru darbība ir pārtraukta Ukrainā notiekošā kara dēļ. EP deputāti ar Padomi vienojās arī iekļaut pārstrādes nozari un tos uzņēmējus un ražotājus, kuri vēl darbojas, bet kuru ekonomisko dzīvotspēju negatīvi ietekmējis karš.
Dalībvalstis varēs šos noteikumus lietot, lai izmantotu tām pieejamos līdzekļus no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda. Ar šiem līdzekļiem varēs kompensēt zvejnieku, ražotāju un pārstrādātāju zaudētos ienākumus, kā arī papildu izmaksas, kas radušās kara dēļ, piemēram, enerģijas, izejvielu un zivju barības cenu pieaugumu.
Atbalsts tiks piemērots ar atpakaļejošu datumu no 2022. gada 24. februāra, kad sākās Krievijas iebrukums, ar līdzfinansējuma likmi 75 %.
Pēc apstiprinājuma plenārsēdē šis tiesību akts vēl oficiāli jāapstiprina arī ES ministru padomei. Tas stāsies spēkā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
ES zvejas flotē 2019. gadā bija 73 983 kuģi un bija nodarbināti 129 540 zvejnieki. Akvakultūrā bija nodarbināti aptuveni 75 000 cilvēku, bet pārstrādes rūpniecībā darbojās aptuveni 3 500 uzņēmumu. Militārā konflikta dēļ daļa ES flotes pārtraukusi darbību, jo samazinājusies darbības rentabilitāte un pieaugušas kuģu degvielas un zivju barības cenas. Piegādes ķēdes pārtraukumi un tirgus traucējumi ir skāruši arī jūras velšu audzēšanas un pārstrādes nozares.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
