Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) saņem daudzus jautājumus par atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās pēc izskanējuša paziņojuma par "Sadales tīkla" nespēju uzņemt sistēmā visu saules paneļu saražoto elektrību. AS "Sadales tīkls" akcentē, ka jaudu rezervācija attiecas tikai uz topošo elektrostaciju projektiem, savukārt elektroenerģijas ražošanai mazos apjomos pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11,1 kW), kas klasificējas kā mikroģenerācija, ierobežojumu nav.
Tāpēc ministrija uzsver – mājsaimniecības saņemt atbalstu saules paneļu uzstādīšanai joprojām varēs.
Pieteikumus droši var iesniegt izvērtēšanai, ņemot vērā, ka VARAM atbalsta programma ir paredzēta mājsaimniecībām, lai ražotu elektroenerģiju pašpatēriņam.
Kopš š.g. marta iedzīvotājiem ir iespēja Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta ietvaros pieteikties atbalsta programmai, kas paredz finansiālu atbalstu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās. Jau šobrīd ir realizēti vairāk nekā 800 projekti, to skaitā jaunu iekārtu iegādē fosilā kurināmā (piemēram, dabasgāzes, dīzeļdegvielas, akmeņogļu) iekārtu nomaiņai pret jaunām atjaunojamo energoresursu izmantojošām iekārtām (biomasas granulu katli, siltumsūkņi un saules kolektori) vai pieslēgšanās centralizētai siltumapgādes sistēmai, kā arī saules paneļu, vēja ģeneratoru iegādei mājsaimniecībā pašpatēriņa vajadzībām.
Jau vēstīts, ka vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS "Sadales tīkls" sistēmas spēja visu šo enerģiju uzņemt tīklā, tāpēc gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai, trešdien vēstīja "TV3 ziņas".
"Sadales tīklam" ir limits, cik daudz ar saules paneļu elektrostacijām saražoto elektrību iespējams uzņemt kopējā sistēmā. To nosaka transformatoru apakšstaciju kapacitāte.
Kā "TV3 ziņām" norādīja "Sadales tīkla" attīstības direktors Jānis Kirkovalds, daudzi vēlas ražot vairāk elektrības nekā viņiem nepieciešams, un tas var noslogot infrastruktūru. Kirkovalds norāda, ka salīdzinājums būtu ar Brīvības ielu Rīgā, kur varētu izbūvēt papildu jaunu joslu, taču VEF tilts nespēj laist cauri vairāk kā tikai vienu joslu.
"Līdzīgi ir arī ar elektrību. Ja visi tagad ražos elektrību, tā sanāk vienā punktā un nosprūst, tālāk padot nevar, jo nav šīs iekārtas pretim," skaidro Kirkovalds.
Arī EM, kas aktīvi rosinājusi veidot saules paneļu elektrostacijas, atzinusi, ka zaļās enerģijas bums izrādījies lielāks, nekā prognozēts, problēma tiešām ir, un komercprojektu pieteicēji var vilties ar ilgu gaidīšanu rindā. EM valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns pauda, ka infrastruktūra ir ar zināmiem ierobežojumiem, ko nosaka fizikas likumi, un attiecīgi pretī var paņemt to, ko var pārvadīt.
Kā norāda Kirkovalds, ja vajadzētu palielināt brīvās pieejamās jaudas tieši pieslēguma pārvades sistēmai, tad tās būtu nesamērīgas investīcijas. Tās beigās uzgultos visiem tarifa maksātājiem visā valstī. Tiem, kas gribētu ģenerēt, tiktu mazāk ietekmēti nekā tie, kas patērē enerģiju.
Februāra sākumā bijušais ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) sacīja, ka "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" saņems 80 miljonus eiro no Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma. Nauda domāta elektrotīkla attīstībai un sagatavošanai nākotnes izkliedētās ģenerācijas plūsmām. EM solot piesaistīt vēl citus fondus, lai uzlabotu infrastruktūru vietās ar jaudas deficītu.
"Sadales tīklā" norāda, ka ir iespēja stāties rindā uz brīvi ģenerējamām jaudām un varbūt parādās kāda cerība, piemēram, kāds atsakās vai arī divu mēnešu laikā pēc tehnisko noteikumu saņemšanas nav virzības projektā, tiek atņemta rezervētā jauda un to saņem rindā nākamais.
Saules paneļu elektrostaciju pieslēgšanas rindā pieteikumus izskata to ienākšanas secībā. Jaudu rezervācija neattiecas uz mikroģenerāciju jeb elektrības ražošanu pašpatēriņam mājsaimniecību līmenī ar jaudu līdz līdz 11,1 kilovatam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
