Elektrības un gāzes cenu posts liek apšaubīt, vai pietiks ar mājsaimniecību atbalstam nākamajā apkures sezonā piešķirtajiem 350 miljoniem eiro, kas ir mazāk nekā 1% no šogad strauji izaugušā Latvijas IKP naudas izteiksmē, lēš ekonomisti. 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 19,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika. Ziemā iespējami strauji kāpumi enerģijas cenās, ja radīsies krass gāzes iztrūkums Eiropā. Lai arī nākamgad inflācijas tempi varētu sākt pierimt, būs jūtami otrreizējie faktori, kā dēļ paaugstināta inflācija noturēsies. Tā joprojām negatīvi atsauksies uz iedzīvotāju pirktspēju," analizē "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.
Viņš teic, protams, pastāv arī scenāriji, kuros inflācija var koriģēties straujāk, t.sk. arī uz leju. Tas primāri saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, kas noteiks pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Šobrīd parādās atsevišķās pozitīvas iezīmes, piemēram, kviešu cenu mazināšanās, kas var liecināt par cenu spiediena mazināšanos pārtikai. FAO pārtikas cenu indekss jūnijā saruka par 3,7 punktiem (2,3%) līdz 154,2 punktiem, salīdzinot ar maiju, kas ir kritums trešo mēnesi pēc kārtas. Tomēr tas par 29 punktiem (23,1%) pārsniedz pērnā gada līmeni. Un izmaksu pieauguma inerce pārtikai vēl turpinās atspoguļoties veikalu plauktos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
