Saules paneļu un vēja ģeneratoru parkiem rezervētais elektrības apjoms pārsniedz Latvijai nepieciešamo  (11)

Augstsprieguma līniju infrastruktūru caurlaides spējas ir ierobežotas, un saules un vēja enerģijas parku uzņēmējiem attiecīgi pašiem par saviem līdzekļiem varētu nākties finansēt apakšstaciju pārbūvi summās no diviem līdz sešiem miljoniem eiro.

"Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Arnis Daugulis raidījumam norādīja, ka atsevišķos gadījumos tehniskajās prasībās iekļauta arī 110 kilovoltu sistēmas pārbūve, un tas vēl vairāk sadārdzina izmaksas attīstītājam. Šādos gadījumos "Augstsprieguma tīkls" sagaida, ka projekts netiks realizēts, jo tas ir pārāk dārgi.

Interese veidot enerģijas parkus esot ārkārtīgi liela. "Augstsprieguma tīkls" izdevis tehniskās prasības projektiem par kopējo jaudu 3,5 gigavati (GW). Tomēr esot aizdomas, ka daži komersanti parkus būvēt netaisās, bet ir rezervējuši jaudas, lai tās vēlāk spekulatīvi pārdotu tiem, kuriem tās tiešām vajadzīgas. Šī neskaidrība, kuri ir reāli projekti, kuri tikai oportūnisti, nepatīk "Augstsprieguma tīklam".

Daugulis pauž cerību, ka šo problēmu palīdzēs risināt iecerētie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Tie paredz prasīt maksu par sistēmas jaudas rezervēšanu. Ja Saeima pieņems izmaiņas, tas varētu būt spēcīgs mehānisms, lai atstātu tikai reālos projektus.

Saskaitot "Sadales tīklā" un "Augstsprieguma tīklā" pieteiktos visus komerciālos projektus, tie ražotu elektrību ar kopējo jaudu 4,5 GW. Kā skaidro Daugulis, Latvijai tik daudz nemaz nevajagot, jo Latvijas pīķa slodze ziemas maksimumā janvāra aukstākajā dienā ir 1,3 GW.

Risinājums nebūšot arī eksports, jo saules un vēja enerģijas parku ražotās elektrības pārprodukcija sagaidāma arī reģiona citās valstīs. Lai šādi komercparki neradītu riskus pārvades sistēmai, "Augstsprieguma tīklam" ir tiesības samazināt sistēmā ielaižamo jaudu vai parkus pat atslēgt pilnībā.

Daugulis skaidro, ka tā savukārt ir slikta ziņa attīstītājiem. Ja attīstītājs ir rēķinājies, ka varēs uz pilnu jaudu darbināt savu parku, tad pie šādiem kopējiem jaudas apjomiem ir ierobežojumi.

"Problēma ir tā, ka ne visas no šīm jaudām būs iespējams reāli darbināt. Tā ir problēma attīstītāja pusē, jo mēs kā pārvades sistēmas operators darīsim visu, lai saglabātu tīkla stabilitāti," pauž Daugulis.

Kā ziņots, iedzīvotāji var turpināt pieteikties atbalsta programmai atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās, jo elektrības mikroģenerācijai ierobežojumu nav, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļa.

TV3 iepriekš ziņoja, ka vēlme ar saules paneļu elektrostacijām ražot elektrību ir lielāka nekā AS "Sadales tīkls" sistēmas spēja visu šo enerģiju uzņemt tīklā, tāpēc gaidāmi atteikumi saules paneļu uzstādīšanai.