53% Latvijas uzņēmumu joprojām vājāki nekā pirms pandēmijas

Eiropas kopējais noskaņojums ir nedaudz pozitīvāks nekā Latvijā – 49 % Eiropas uzņēmumu apliecināja, ka vēl nav atgriezušies pie pirms-pandēmijas rādītājiem. Tādējādi vidēji katram otrajam uzņēmumam kā Eiropā, tā arī Latvijā ir grūtības pielāgoties esošajai ekonomiskajai turbulencei.

Pētījuma dati liecina, ka Latvijā, līdzīgi kā Eiropā kopumā, visvairāk skartās ir viesmīlības un atpūtas nozares, taču smagāka situācija mūsu valstī ir novērojama arī tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu nozarēs.

Kaut gan Latvijas uzņēmēji ir negatīvāk noskaņoti attiecībā uz savu uzņēmumu šī brīža pozīcijām tirgū, viņi pozitīvāk nekā kaimiņvalstis vērtē savas spējas pārvarēt jaunas ekonomiskās krīzes situācijas. Kamēr 40 % vietējo uzņēmumu norādījuši, ka jaunas krīzes apstākļos nebūtu spējīgi pārvaldīt naudas plūsmu un peļņu, Igaunijā un Lietuvā šādas šaubas māc teju pusi aptaujāto respondentu – attiecīgi 49% un 48%.

"Pandēmijas ierobežojumi un "iesaldēta" uzņēmumu darbība radīja "sniega bumbas" efektu, kas veļoties lejā pa kalnu kļuva tikai lielāka un nepanesamāka. Maksājumu kavējumu palielināšanās ir samazinājusi uzņēmumu spējas segt pašiem savas saistības, pieņemt jaunus darbiniekus un ilgtspējīgi attīstīties. Līdz ar to šobrīd daudzi uzņēmēji ir situācijā, kad ir spiesti sakārtot pandēmijas ierobežojumu laikā radušās finansiālās saistības, tādējādi nespējot atgriezties pirms-pandēmijas peļņas līmenī," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Arvien lielākas bažas gan vietējiem, gan Eiropas uzņēmumiem rada arī šobrīd augošā inflācija, kas apgrūtina uzņēmuma izaugsmi, cilvēkresursu algošanu un arī naudas plūsmu – seši no desmit Latvijas un Eiropas uzņēmumiem atzīst, ka viņiem trūkst kompetences pārvaldīt inflācijas ietekmi uz savu uzņēmumu.

Šī brīža inflācija, it īpaši gaidāmajai apkures sezonai sākoties, ietekmēs arī maksājumu kavējumu dinamiku. Kamēr Latvijas uzņēmēji mazāk nekā Eiropā vidēji uztraucas par novēlotu maksājumu ietekmi uz ilgtspējīgu uzņēmuma izaugsmi, teju puse respondentu tic, ka laicīga maksājumu veikšana ļautu uzņēmumam ātrāk attīstīties un iekarot arī citus tirgus.

"Prasme plānot un rēķināties ar ienākošajiem maksājumiem sniedz uzņēmumiem iespēju ātrāk investēt būtiskos izaugsmes plānos. Savukārt debitoru maksājumu termiņu nemitīga pagarināšana ietekmē ne tikai konkrēto uzņēmumu, kuram ir jāvelta papildu laiks un resursi finanšu pārvaldībai, bet arī pārējo sadarbības partneru darbību, kam attiecīgi ir jāgaida vēl ilgāks laiks, lai iegūtu pelnīto samaksu. Neregulāra finanšu plūsma ar pārrāvumiem no debitoru puses rada neauglīgu vidi uzņēmuma izaugsmei un visspēcīgāk ietekmē tieši mazos uzņēmumus, kam nav rezerves resursu, lai nosegtu savas finansiālās saistības," uzsver "Intrum" eksperte.

Lai veicinātu biznesa attīstību, uzņēmējiem ir jāpārdomā savu līdzšinējo finanšu saistību pārvaldības efektivitāte un jāmeklē jauni, piemērotāki risinājumi maksājumu kavējumu samazināšanai. Katrs piektais (19%) Latvijas uzņēmums sadarbojas ar parādu piedziņas uzņēmumu, lai pasargātu sevi no maksājumu kavējumiem, kas ir ievērojami vairāk nekā Igaunijā (12%) vai Lietuvā (16%). Tāpat Latvijas iedzīvotāju vidū ir populāri piedāvāt arī atlaidi kā alternatīvu kavētam maksājumam vai pievienot piemaksu par vēlāku maksājuma datumu.