Divi no pieciem darbiniekiem apsver iespēju mainīt darbu, liecina aptauja

Kā galvenie iemesli minēts augstāks atalgojums vai lielāka darba elastība. Šādas pasaules darba tirgus tendences galvenokārt nosaka inflācija, taču ir arī citi pēcpandēmijas faktori – darbinieki vēlas turpināt strādāt vismaz daļēji attālināti un meklē plašākas karjeras iespējas.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, 68% darba devēju apgalvo, ka pēdējā gadā ir palielinājusies darbinieku mainība, un 43% darbinieku apgalvo, ka, visticamāk, mainīs darbu. Salīdzinājumam - 2021. gadā tikai 7% darbinieku atbildēja, ka, visticamāk, pašreizējo darbu atstās.

Kā norāda EY partnere Baltijas valstīs Diāna Krišjāne, galvenās izmaiņas darba tirgū vērojamas gan darbinieku gaidās un vajadzībās, gan strauji augošas inflācijas ietekmē. Ņemot vērā inflācijas pieaugumu, tā sauktais "lielais atlūgumu vilnis" neapšaubāmi ietekmēs uzņēmumus gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs.

Aptauja liecina, ka vairāk nekā trešdaļa (35%) darbinieku, kuri apsver iespēju mainīt darbu, meklē augstāku atalgojumu un ceturtā daļa (25%) – jaunas karjeras iespējas.

"Darba tirgus ir mainījies par labu darbiniekiem – viņi jūtas spēcīgāki. Šobrīd, ja darbinieki ir neapmierināti ar pašreizējiem apstākļiem, viņi mēdz vienkārši pamest darbu, lai gan jauna darbavieta vēl nav sameklēta. Šādas situāciju kopumā veicinājusi iespēja strādāt no jebkuras vietas un jebkurā laikā, kas tik populāra kļuva pandēmijas laikā. Tāpat darbinieki saskata atšķirības starp izaugsmi esošajā uzņēmumā un izaugsmes iespējām, mainot darbu - ne visi uzņēmumi var garantēt karjeras izaugsmes iespējas, jo īpaši darbiniekiem, kuri strādā jau ilgāku laiku. Šodien, ņemot vērā ārkārtīgi augsto konkurenci cīņā par augsti kvalificētiem darbiniekiem, iespējams saņemt lielāku atalgojumu, mainot darbu," sacīja Krišjāne.

Saskaņā ar EY aptaujas datiem Covid-19 pandēmijas radītie attālinātā darba paradumi turpinās dominēt arī turpmāk. Vismaz četri no pieciem respondentiem vēlas strādāt attālināti vismaz divas dienas nedēļā, savukārt to respondentu īpatsvars, kuri nevēlas pilnībā strādāt attālināti, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies no 34% līdz 20%.

Turpretim aptaujātie darba devēji šajā jautājumā ir piesardzīgāki: katrs piektais (22%) respondents vēlas, lai viņu darbinieki būtu birojā katru darba dienu. Tai pat laikā, 74% ir gatavi pieņemt darbā cilvēkus no citām valstīm un ļaut viņiem strādāt attālināti, ja vien viņiem ir atbilstošas prasmes, kas kritiski svarīgas attiecīgajā tirgū.

"Svarīgi atzīmēt, ka elastības jēdziens darba tirgū mainās. No vienas puses, mēs visi pārliecinājāmies, ka varam pietiekami efektīvi strādāt attālināti, tāpēc daļa cilvēku noteikti centīsies saglabāt šo iespēju arī nākotnē. Tomēr darbinieki paši vēlas izlemt, ko viņiem nozīmē darba elastība un kas rada viņiem vēlamo pievienoto vērtību darbā. Tāpēc elastība jāizvērtē daudz plašāk un daudzveidīgāk. Uzņēmumi var gūt panākumus, piedāvājot darbiniekiem izvēles iespējas un ļaujot viņiem pašiem noteikt savu motivācijas grozu – dažkārt pat neliels ieguvums, piemēram, garantēta autostāvvieta vai elastīgs darba laiks, noteiks darba devēja izvēli," skaidro Krišjāne.

Kopumā arvien vairāk uzņēmumu saprot, ka nepieciešama cilvēkorientēta darbaspēka stratēģija, ņemot vērā darbinieku spējas, izaugsmi, emocionālo veselību utt. Darbinieki ir tie, kas rada vislielāko vērtību, palīdzot uzņēmumam augt, attīstīties un veicina tā konkurētspēju tirgū. Darbinieku labklājība palīdzēt atklāt uzņēmuma unikalitāti darba tirgū, piesaistot un noturot talantīgus darbiniekus.

"Nevar darbinieku vērtēt kā standarta vienību – katrs darbinieks ir unikāls, ar savu personīgo dzīvi, ieradumiem un vēlmēm, kas būtiski ietekmē viņa darbu. Nepieciešama kļūst holistiska jeb visaptveroša pieeja darbiniekiem. Turklāt, lai noturētu darbiniekus, organizācijām jāatrod un jānostiprina līdzsvars starp labu atalgojumu, karjeras iespējām, elastīgumu un iekšējo kultūru. Augstas konkurences apstākļos par noteicošajiem faktoriem kļūst jēgpilns paveiktais darbs un iespēja kaut ko mainīt pasaulē," piebilda Krišjāne.

Saskaņā ar EY aptaujas datiem aptuveni trešdaļa (32%) darba devēju, kuri atzīmējuši, ka viņu uzņēmuma kultūra un produktivitāte pēdējā laikā ir uzlabojusies, veiksmīgi piemērojuši šos būtiskos darba vides elementus. To var panākt, nodrošinot vadītāju informētību par uzņēmējdarbības problēmām un to risinājumiem, nodrošinot hibrīddarbu, ieguldot darba vides uzlabojumos un ērtībās, izmantojot tehnoloģijas, pilnvarojot darbiniekus un atvēlot viņiem lielāku autonomiju.

EY aptaujā "EY Work Reimagined" 2022 piedalījās 17 000 darbinieku un 1500 darba devēju no 22 pasaules valstīm.