Kādas cenu tendences mūs sagaida nākamajos mēnešos?

Šo preču grupu cenu virzienu un pietiekamību mūsu valstī noteiks tālākā ģeopolitiskās situācijas attīstība, norāda "Swedbank Latvija" galvenā ekonomista v.i. Agnese Buceniece.

"Eiropā gan ievērojami lielāks risks ir dabasgāzes, nevis pārtikas pietiekamība. Vēl līdz galam neredzam, kādu ietekmi uz Latvijā nopērkamajām precēm atstās arī sankcijas, kas piemērotas citām Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes precēm, un ierobežotās ražošanas iespējas Ukrainā," viņa skaidro.

Ekonomiste arī atzīmē - aptaujas rāda, ka pieaug to Latvijā bāzēto ražotāju un būvnieku skaits, kuru ražošanas apjomus nelabvēlīgi ietekmē atsevišķu materiālu trūkums un augstās izmaksas.

"Turklāt arī jauni Covid-19 uzliesmojumi pasaulē var radīt jaunus piegāžu ķēžu pārrāvumus. Protams, uzņēmumi cenšas pielāgoties un meklē jaunus piegādātājus un/vai jaunus noieta tirgus. Šo kopsakarību kopējo ietekmi uz konkrētu preču cenām un pieejamību Latvijā novērtēt šobrīd ir sarežģīti," atzīst Buceniece.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš uzsver, ka, runājot par privāto patēriņu kopumā, līdz šim notikušais enerģijas cenu kāpums vēl nav pilnībā atspoguļojies siltuma tarifos - dažās pilsētās un ciemos tie jau atspoguļo jauno realitāti, citos vēl nē.

"Attiecībā uz precēm, kuras tirgo veikalos, ievērojamas izmaiņas var skart pārtiku, par laimi, šobrīd vairs ne tikai paaugstināšanas virzienā. Tomēr atsevišķu produktu cenas vēl kāps. Diemžēl gāzes un elektrības cenas Baltijā tiecas pretī jauniem rekordiem, līdz ar to, ja kādu produktu ražošanā enerģijas izmaksām ir liela loma (piemērs ir maize), cenas vēl var kāpt. Taču pārtikas izejvielu cenas biržās jau samazinās. "S&P GSCI Agriculture&Livestock" indekss kopš 17. maija ir samazinājies par 21%. Lielu cenu kritumu negaidu, jo līdzšinējais izejvielu cenu kāpums vēl, tā teikt, pilnībā "nepaspēja" izpausties veikalos, taču atsevišķas korekcijas varētu būt," tālākās cenu tendences iezīmē ekonomists.

Viņš atgādina, ka pandēmijas ēra pasaules ekonomikā bija raksturīga ar pieprasījuma struktūras izmaiņām, samazinoties pakalpojumu patēriņam, bet augot pieprasījumam pēc precēm. "Šobrīd jau virzāmies uz normalizācijas pusi, taču šis pieprasījuma izmaiņu šoks ir "iekustinājis" dažu preču cenas, kuras ilgstoši bija stabilas. Piemēram, apavu cenas Latvijā kopš 2010. gada svārstījās diezgan šaurā diapazonā (+/-10%) ap vienu punktu, vien atsevišķos mēnešos attālinoties padsmit procentu attālumā no 2010. gada cenām. Savukārt pēdējos trīs mēnešos tās šo līmeni pārsniedz par ceturto daļu. Iespējams, ka tas izrādīsies izņēmums – naudas aizplūšana uz pakalpojumu nozarēm, iespējamā pasaules ekonomikas recesija atjaunos iepriekšējo līdzsvaru. Mājsaimniecības ierīču cenas ir ilgākā laikā samazinājušās, 2020. gada sākumā to cenu līmenis bija apmēram 75% no 2000. gada līmeņa. Joprojām esam tālu no tā - pēdējos trīs mēnešos šo preču cenas bija par 19% zemākas nekā 2000. gadā, bet ilgstošās deflācijas tendence ir salauzta," norāda Strautiņš.

Viņaprāt, tādā visnotaļ attīstītā tirgus ekonomikā kā Latvija nevarētu rasties sistemātisks preču trūkums. "Ja pieprasījums pārsniedz ražošanas jaudas, cenas ceļas, līdz pieprasījums un piedāvājums izlīdzinās," tirgus virzību atgādina ekonomists.

Jautāta, kāds ir viņas ieteikums, kā Latvijas iedzīvotājam ietaupīt naudu, plānojot pirkumus pašreizējos apstākļos, Agnese Buceniece teic: "Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžeta apsekojums rāda, ka aptuveni ceturto daļu mājsaimniecību izdevumu veido pārtika un bezalkoholiskie dzērieni. Piemēram, plānojot ēdienreizes, gatavojot mājās, salīdzinot cenas dažādās tirdzniecības vietās un iepērkoties ar nepieciešamo pirkumu sarakstu, iespējams samazināt pārtikai atvēlētos tēriņus vai vismaz mazināt pārtikas inflācijas ietekmi uz savu maciņu.

Otra lielākā tēriņu grupa ir ar mājokli saistītie pakalpojumi (rēķini par elektrību, ūdeni, gāzi, apkuri u.tml.). Te gan būtiski ietaupīt bez papildu investīcijām ir grūtāk.

Savukārt izdevumus transportam, kas arī ir būtiska izdevumu sadaļa, piemēram, autobraucēji var samazināt, iespēju robežās biežāk izvēloties sabiedrisko transportu, velosipēdu vai īsākas distances ejot ar kājām.

Visbiežāk, kad inflācija apsteidz ienākumu kāpumu, iedzīvotāji samazina tēriņus dažādiem izklaides un atpūtas pasākumiem, ceļojumiem un citiem pakalpojumiem un precēm, kas nav pirmās nepieciešamības."