'Latvijas valsts meži' nosaka aizsargājamu dabas teritoriju retas sikspārņa sugas aizsardzībai

Lai aizsargātu Latvijā reti sastopamā sikspārņa Eiropas platauša dzīvotnes, LVM noteikusi aizsargājamu dabas teritoriju "Koknese - Odziena" gandrīz 8000 hektāru platībā, kas ir viena no nākotnes potenciālajām "Natura 2000" teritorijām.

Papildus jau esošajām LVM apsaimniekotajām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem, uzņēmums sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi (DAP) ir apzinājis jaunas teritorijas, kuras varētu tikt iekļautas arī Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju "Natura 2000" tīklā.

Aizsargājama dabas teritorija noteikta, lai nodrošinātu Eiropas platauša dzīvotņu, Latvijas un ES nozīmes aizsargājamo biotopu un citu īpaši aizsargājamu sugu saglabāšanu, kā arī sabiedrības izglītības un atpūtas iespējas, kas nav pretrunā ar dabas vērtību aizsardzību.

LVM Vidusdaugavas reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Jānis Belickis norāda, ka atbilstoši ekspertu atzinumam tieši šī teritorija starp Odzienu, Koknesi un Klintaini ir nozīmīgākā Latvijā Eiropas platauša sugas aizsardzības nodrošināšanai, tāpēc LVM pēc sugas aizsardzības plāna ieteikumiem, sadarbojoties ar DAP un sugas ekspertiem, ir strādājusi pie labāko risinājumu meklēšanas valsts mežu teritorijā un sagatavojusi arī jaunās aizsargājamās dabas teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu redakciju.

"LVM Vidusdaugavas reģions ir viena no tām teritorijām, kurā salīdzinoši plaši pārstāvētas arī staignāju mežu struktūras. Viens no svarīgiem aspektiem šo struktūru aizsardzībai ir lielāku teritoriju nedalāmība, tāpēc 2021.gadā un 2022.gadā strādājām, lai identificētu tādas teritorijas, kuras potenciāli varētu iekļaut "Natura 2000 tīklā"," skaidro Belickis.

LVM Vidusdaugavas reģionā šis paplašinājums veido vairāk nekā 19 000 hektāru, kas no pašreizējās teritorijas veido vairāk nekā 40% palielinājumu. Būtisku iespējamo "Natura 2000" tīkla paplašinājumu LVM Vidusdaugavas reģionā veidos tieši Eiropas platauša aizsardzības teritorija.

Eiropas platausis Latvijā satopams visu gadu un ir samērā cieši piesaistīts dzīvesvietai - ja vien teritorijā ir piemērotas ziemas un vasaras mītnes un barošanās vietas, parasti šī sikspārņa gada laikā izmantotā teritorija ir tikai daži desmiti kilometru. Uz labākajām ziemošanas vietām Eiropas platausis gan var lidot arī tālāk.

"Jaunās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas vietā iekļautas gan piemērotas vasaras, gan ziemošanas vietas, un tā ir teritorija, kur suga regulāri visos gadalaikos novērota jau kopš pagājušā gadsimta beigām. Pagaidām Latvijā tikai šajā teritorijā ir konstatēta spietošana rudenī, ko var skaidrot ar iespējamu pārošanos un mītņu ierādīšanu jaunajai paaudzei, bet mums tas nozīmē, ka sikspārņiem attiecībā uz šo apkārtni ir nopietni nolūki pastāvīgai dzīvei," skaidro LVM vides eksperte Ilze Kukāre.

Modelējot dažādas situācijas un meklējot labākos risinājumus, kopējā potenciālā izveidotā teritorija ir sadalīta, izveidojot zonējumu, kur aizsargājamo ainavu zona sastāda 4723 hektāri, dabas parka zona 1432 hektāri, savukārt dabas lieguma zona, kurā aizliegts celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām publiski pieejamām atpūtas vietām un pagalmiem, veido 1621 hektāri. Bet regulējamā režīma zona, kurā aizliegta jebkāda koksnes ieguve, ja tā nav saistīta ar īpašiem biotopu kopšanas pasākumiem, taču ir atļautas medības, ceļu uzturēšana, uguns apsardzības pasākumi, veido 69 hektāri.

Vasarā Eiropas platausis barojas platlapju audzēs, parkos, alejās un ūdeņu krastmalās. Dienas laikā tie slēpjas zem dakstiņveidā atlupušas nokaltušu koku, Latvijā lielākoties priežu mizas, koku plaisās un reizēm arī ēku jumtos. Piemērotās mītņu vietas zem mizas ir īslaicīgas, tās tiek izmantotas dažas reizes, tāpēc platausim būtiski, lai teritorijā arvien veidotos jaunas slēptuves, bet sasniedzamības attālumā būtu arī piemērotas kokaudzes, kas nodrošinātu barošanos. Krēslas laikā nozīmīgs elements ir dažādas koku joslas, kas savieno mītnes ar barošanās vietām, kā arī nodrošina ceļu uz ziemošanas vietām. Savukārt nakts tumšākajā daļā sikspārnis var šķērsot arī atklātus laukumus.

Vairāk nekā 23% no visas LVM apsaimniekotās zemes kopplatības, kas ietver mežus, purvus, lauksaimniecības zemes un ūdeņus, LVM apsaimnieko ar dabas aizsardzības mērķi. 12% no šajā kopplatībā esošajām mežu teritorijām ir dabas aizsardzības teritorijas, kur mežsaimniecisko darbību aizliedz normatīvie akti. Savukārt 8% no saimnieciskajiem mežiem LVM, pēc paša uzņēmuma iniciatīvas, apsaimnieko ar papildu nosacījumiem vides aizsardzībai, rekreācijai un vides izziņai, veidojot mikroliegumus un aizsargājot biotopus.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.