Baltijas kopējā elektroenerģijas patēriņā un ražošanā būtisku izmaiņu nav, Latvijas elektroenerģijas imports pieaudzis, bet eksports samazinājies, "Nord Pool" biržā elektroenerģijas cenas sasniedz jaunu rekordu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) skaidro elektroenerģijas tirgus norises š.g. 1.ceturksnī un šogad kopumā.
Baltijas valstu kopējais elektroenerģijas patēriņš š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, būtiski nemainījās – samazinājās vien par 1%. Igaunijā tas bija par 6% un Latvijā par 1% zemāks, bet Lietuvā – par 3% augstāks. To galvenokārt ietekmēja sezonālie faktori. Patēriņa pieaugumu veicina ļoti zema vai augsta gaisa temperatūra, kā arī gada tumšāko mēnešu iestāšanās. Tipiski vasarās elektroenerģijas patēriņš ir zemāks, bet ziemā – augstāks.
Savukārt elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021.gada 1.ceturksni, kopumā bija par 1% zemāka. Igaunijā tā pieauga par 30% un Lietuvā par 14%, bet Latvijā – samazinājās par 25%. Latvijā ražošanas samazinājumu galvenokārt ietekmēja dabasgāzes cenu pieaugums, kā rezultātā izmaksu ziņā elektroenerģijas ražošana koģenerācijas stacijās bija mazāk konkurētspējīga. Skatoties pēc elektroenerģijas ražošanas veidiem, attiecīgi koģenerācijas stacijās tā samazinājās mazliet vairāk par pusi (55%), bet palielinājās vēja elektrostacijās – mazliet vairāk par trešdaļu (37%) – un hidroelektrostacijās (HES) par 16%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
