Sāk jaunu 'Rail Baltica' projekta posmu – stacijas ēkas pamatu izbūvi  (4)

Laika kapsulas sagatavošana notika divos posmos – pagājušā gada septembrī, kad Rīgā tika uzņemts "Eiropas savienošanas ekspresis", un šī gada jūlijā, sākot nākamo nozīmīgo projekta fāzi.

"Ir sasniegta sarežģītākā "Rail Baltica" objekta nākamā gatavības pakāpe - tiek lieti centrālā multimodālā mezgla jaunās stacijas ēkas pamati. Šeit jau 2024. gada vidū iegūsim pilnvērtīgi funkcionējošu stacijas dienvidu daļu ar jauniem sliežu ceļiem. Šis ir objekts, kas kalpos nākamajām paaudzēm vēl ilgi. Vienlaikus tiek veikti visi vajadzīgie priekšdarbi, lai dzelzceļa infrastruktūras būvdarbi tiktu sākti arī ārpus Rīgas, lai varētu nodrošināt visu nepieciešamo savlaicīgai pasažieru un kravu pārvadājumu savienojuma izveidei ar Eiropas transporta sistēmu," uzsver "Eiropas Dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.

"Šajā projekta daļā liela nozīme bijusi projekta nākotnes lietotāju jeb sabiedrības iesaistei. Vairāk nekā 80% ierosinājumu no sabiedrības un nevalstisko organizāciju puses funkcionalitātes un pieejamības risinājumu kontekstā racionālu diskusiju rezultātā ir ņemti vērā, vairāk nekā 90% projektēšanas darbu ir pabeigti. Tādēļ varam droši un ar pārliecību sākt stacijas izbūvi. Jaunajai stacijai ir potenciāls kļūt par Rīgas vizītkarti – tā būs mūsdienīga, starptautiskām prasībām atbilstoša, droša, ilgtspējīga un, ne mazāk svarīgi, – veiksmīgi iekļausies Rīgas panorāmā," norāda ēkas būvnieka "Bererix" izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Pēc "Rail Baltica" Rīgas Centrālā multimodālā mezgla izbūves, pilsētnieki un viesi iegūs mūsdienu prasībām atbilstošu, estētiski pievilcīgu un ērtu stacijas infrastruktūru trīs līmeņos. Esošos peronus jeb platformas papildinās vēl divas jaunas platformas: visi peroni tiks paaugstināti, uzlabojot abu dzelzceļa platumu dzelzceļa lietotāju ērtības, iekāpjot vilcienos. Stacijā atradīsies ne tikai transporta pakalpojumi, bet arī restorāni, kafejnīcas, uzgaidāmās telpas, pasažieriem nepieciešamie veikali u.c. pakalpojumi.

Pilnsabiedrībā "Bererix" apvienojušies Beļģijas būvniecības uzņēmums "BESIX Group", nacionālais būvnieks "RERE Būve" un Itālijas būvnieks "Rizzani de Eccher". Pilnsabiedrība ir izveidojusi starptautisku profesionāļu komandu, kuru veido atzīti savas nozares eksperti. Arhitektūras risinājumus izstrādā itāļu "Crew" kopā ar Latvijas "Arhis Arhitekti". Būvkonstrukciju risinājumus nodrošina beļģu uzņēmumi "Greisch", "TUC Rail", itāļu DEAL un Latvijas uzņēmumi "Celuprojekts" un "BICP". Sliežu risinājumus gatavo Beļģijas eksperti no "TUC Rail, sadarbojoties ar "Konstruktionsgruppe Bauen Latvija". Ēkas inženiertīklus izstrādā "Belam-Riga". Projektēšanas komandā darbojas arī vietējie projektēšanas un inženiertīklu eksperti - "Celuprojekts", "Citrus Solutions", "O3FM", "Sprinkleru serviss", "Aqua-Brambis", "Elsana", "Kārlis", "JKIB inženieri" un "Labie koki projekti". Kopš 2020. gada janvāra "Bererix" intensīvi sadarbojas arī ar uzraugošo būvinženieru komandu "Egis-Deutche Bahn", ko veido "EGIS RAIL SA", "DB Engineering & Consulting GMbH" un "EGIS Batiments International". Šī sadarbība būtiski paaugstina komandas kapacitāti Rīgai tik nozīmīgā un ikoniskā projekta īstenošanā.

"Delfi" jau ziņoja, ka vēl šomēness ir sākti infrastruktūras demontāža Prāgas ielā 2, nojaucot tirdzniecības centru "Titāniks".

Tāpat ir vēstīts, ka dzelzceļa līnija "Rail Baltica" tiks atklāta secīgi pa posmiem laikā no 2026. gada līdz 2030. gadam. Patlaban būvdarbi notiek bez būtiskām nobīdēm no laika grafika, tomēr kara Ukrainā ietekmē reizēm novērojama materiālu cenu palielināšanās un piegādes problēmas.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Iepriekš lēsts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem.