Ceturtdien elektrības cena biržā uz vienu stundu sasniegs 2100 EUR/MWh  (11)

Ceturtdien vidējā elektrības dienas cena Latvijā pieaugs līdz 446 eiro par megavatstundu, bet maksimumu sasniegs no plkst. 18.00 līdz 19.00 pēc Latvijas laika, kad tā būs 2100,08 EUR/MWh. Vienlaikus dienas minimālā elektrības cena samazināsies līdz 152,06 EUR/MWh (no plkst. 5.00 līdz plkst. 6.00).

Piemēram, trešdien vidējā elektrības cena bija 237,30 EUR/MWh, bet maksimums – 390,86 EUR/MWh.

Līdzīga situācija ir arī Lietuvā, savukārt Igaunijā šāds cenas pīķis ceturtdien nebūs novērojams. Igaunijā vidējā ceturtdienas elektrības cena būs 257,06 EUR/MWh, Lietuvā – 446,28 EUR/MWh.

Jau vēstīts, ka elektroenerģijas vairumtirgū (biržā), kur elektroenerģijas ražotāji saražoto pārdod un tirgotāji iegādājas, mēneša vidējās cenas Latvijas tirdzniecības apgabalā šogad kopumā ir krasi svārstījušās (janvārī 143,81 EUR/MWh, februārī 104,72 EUR/MWh, martā 167,22 EUR/MWh, aprīlī 109,40 EUR/MWh, maijā 164,20 EUR/MWh), jūnijā pārsniedzot 2021. gada decembra rekordu un sasniedzot vēsturiski augstāko mēneša cenu 218,29 EUR/MWh. Salīdzinot stundas cenu, to svārstību diapazons mainīga pieprasījuma un piedāvājuma ietekmē šogad kopumā ir bijis vēl izteiktāks – no 3,49 EUR/MWh līdz 650,05 EUR/MWh. Abas kā augstākā, tā zemākā stundas cena, fiksētas š.g. jūlijā.

Cenu svārstības biržā galvenokārt ietekmēja dabasgāzes cenu pieaugums saistībā ar karadarbību Ukrainā (martā dabasgāzes tirdzniecības biržās mēneša vidējās cenas sasniedza vēsturiski augstu līmeni – ap 130 EUR/MWh), kā arī mainīga situācija attiecībā uz elektroenerģijas ražošanas iespējām no izmaksu ziņā lētākiem atjaunojamiem resursiem vēja un hidroelektrostacijās.

Līdz šim saistībā ar sezonas maiņu maijā/jūnijā dabasgāzes cenas pasaules tirgos samazinājās, taču šogad tā nav noticis ģeopolitisko apstākļu dēļ. Līdz ar to elektroenerģijas ražošana, izmantojot dabasgāzi, ir dārga. Nenoteiktība finanšu instrumentu tirgos atspoguļojas kā augstāks risku novērtējums, kas attiecīgi tiek iecenots produktu cenās, norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.

Ierasti gada griezumā Latvijā lielāks elektroenerģijas daudzums tiek importēts nekā eksportēts. Jāatzīmē, ka 2022. gada 1. ceturksnī Latvija, izmantojot vietējos ražošanas avotus, savu elektroenerģijas patēriņu nosedza 76% apmērā (Igaunija 78%, bet Lietuva 37%), iztrūkstošais elektroenerģijas daudzums tika importēts.

Elektroenerģijas cenas pieaugums biržā ietekmē cenu mazumtirgū, ko maksā Latvijas elektroenerģijas galalietotāji – tirgotāji piedāvāto cenu pārskata, ņemot vērā cenu izmaiņas biržā. Piemēram, stundas cenas ir būtiskas lietotājiem, kuri izvēlējušies norēķināties pēc mainīgas jeb biržas cenas līguma, jo tieši tās, attiecinot pret patēriņu, ietekmē lietotāja ikmēneša rēķina lielumu. Fiksētas cenas līguma gadījumā cena ir nemainīga noslēgtā elektroenerģijas tirdzniecības līgumā noteiktajam periodam. Tomēr arī šajā gadījumā cenu izmaiņām biržā ar zināmu nobīdi laikā (atkarībā no tā, kurā brīdī un uz cik ilgu laiku līgums noslēgts), būs ietekme uz lietotāja ikmēneša maksājumu par elektroenerģiju, kad tirgotājs veiks cenu pārskatīšanu.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā elektroenerģijas cena š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada 1.ceturksni, mājsaimniecībām pieauga par 113% līdz 121,93 EUR/MWh, savukārt juridiskajiem lietotājiem – par 141% līdz 117,78 EUR/MWh. Šis rādītājs atspoguļo konkrētajā periodā lietotājiem piemēroto cenu un iekļauj datus par tiem, kuri noslēguši mainīgas (biržas) un fiksētas cenas līgumus. Līdz ar to apkopotajos datos ir dažādi tirdzniecības līgumu noslēgšanas laiki un termiņi un gala cena var atšķirties no tirgū šobrīd pieejamiem piedāvājumiem.

Gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem lietotājiem iespējams izvēlēties savam patēriņam atbilstošāko pakalpojumu no vairākiem elektroenerģijas tirgotājiem un trīs līguma veidiem – ar mainīgu (biržas) cenu, ar fiksētu cenu un līgumu par universālo pakalpojumu. Pretēji līdz šim novērotajai tendencei š.g. 1.ceturksnī mainīgas (biržas) cenas līgumu īpatsvars nedaudz samazinājās, sasniedzot 16% mājsaimniecību un 52% juridisko lietotāju segmentā. Fiksētas cenas līgumu īpatsvars pieauga, sasniedzot 60% mājsaimniecību un 48% juridisko lietotāju segmentā. Bet universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās līdz 24%, liecina SPRK dati.

Savukārt š.g. 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada identisku periodu, vērojama augstāka lietotāju aktivitāte elektroenerģijas tirgotāju maiņā. To galvenokārt veicinājis elektroenerģijas cenas pieaugums. Aktīvākie bijuši juridiskie lietotāji, no kuriem 15% (2021.gada 1.ceturksnī: 4%) veikuši tirgotāja maiņu, savukārt no mājsaimniecību lietotājiem – 2% (2021.gada 1.ceturksnī: 1%). Lietotājus aktīvāk salīdzināt un vērtēt dažādus tirgotāju piedāvājumus galvenokārt mudina elektroenerģijas cenu pieaugums.