"Latvijas gāzes" vadītājs Aigars Kalvītis LTV raidījumam "Panorāma" apstiprināja, ka uzņēmums atsācis iegādāties gāzi no Krievijas, par to maksājot eiro. Kalvītis arī atklāja, ka gāze netiek pirkta no uzņēmuma "Gazprom", bet jaunā piegādātāja nosaukumu neizpauda.
Kopš jūnija vidus dabasgāzes plūsmas no Krievijas pieaug. Latvijā ievadītās gāzes apjoms šajā periodā pārsniedzis vienu teravatstundu.
"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Kalvītis raidījumam "Panorāma" apstiprināja, ka uzņēmums atsācis iegādāties gāzi no Krievijas.
""Latvijas gāze" šobrīd iegādājas gāzi, bet mums šobrīd gāze netiek pirkta no "Gazprom", jo mēs ar "Gazprom" nevaram norēķināties. Mums ir cits piegādātājs," sacīja Kalvītis.
Vaicāts, atklāt šo citu piegādātāju, Kalvītis norādīja, ka "tā ir komercinformācija, kuru publiskā telpā neapspriežam". Taču viņš atklāja, ka par gāzi tiek maksāts nevis Krievijas rubļos, bet gan eiro. Kalvītis tāpat norādīja, ka nekādu bažu par iespēju saviem klientiem piegādāt gāzi uzņēmumam nav.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edijs Šaicāns atklāja, ka "Latvijas gāze" iepriekš jautājusi ministrijai par iespēju maksāt "Gazprom" Krievijas puses prasītajā kārtībā, kas nozīmētu konta atvēršanu Krievijā un maksāšanu rubļos, taču ministrijas ieskatā, tas būtu sankciju pārkāpums. Ekonomikas ministrija nezina, no kā "Latvijas gāze" dabasgāzi iegādājas tagad.
Šaicāns sacīja, ka komerciālas detaļas par gāzes pirkumu nav zināmas. Toties esot zināms, ka gāze plūst iekšā, kā arī aptuvenie gāzes pircēji. "Droši vien, tas nav nekāds lielais noslēpums, ka gāzi no Krievijas var nopirkt uz vienas rokas saskaitāmi tirgotāji pa visu reģionu," raidījumam sacīja Šaicāns.
Saeima ar likumu gāzes piegādes no Krievijas aizliedza līdz ar nākamā gada sākumu, tādēļ šobrīd Krievijas gāzi vēl drīkst pirkt.
Vienlaikus likumā tika noteikts pienākums "Latvijas gāzei" kā publiskajam tirgotājam līdz 31. augustam Inčukalna krātuvē iesūknēt pietiekami daudz dabasgāzes, lai saistītajiem lietotājiem jeb tiem, kas gāzi pērk par regulētu cenu, pietiktu visai ziemai.
Šaicāns norādīja, ka ministrija uzraudzīs, vai "Latvijas gāze" šo pienākumu pilda. Uz jautājumu, vai vajadzīgo apjomu uzņēmums paspēs nodrošināt, Kalvītis neatbildēja, sakot, ka likuma grozījumi vēl nav izsludināti.
Saeima 14. jūlijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz aizliegt Krievijas gāzi un izstrādāt kodolenerģijas programmu. Likums paredz sākot ar 2023. gadu aizliegt dabasgāzes piegādes no Krievijas. Likums noteic vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram pienākumu nodrošināt infrastruktūru, kas ierobežo piegāžu riskus, un pienākumu veidot dabasgāzes stratēģiskās rezerves.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
