Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ir uzlabojusies; Krievija joprojām nozīmīgs partneris

Jūnijā Latvija eksportēja preces 1,65 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,03 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 43,1% līdz 44,8%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Pirmajā pusgadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 21,77 miljardus eiro – par 5,71 miljardu eiro jeb 35,5% vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 9,62 miljardus eiro (pieaugums par 2,32 miljardiem eiro jeb 31,8%), bet importa – 12,14 miljardus eiro (pieaugums par 3,39 miljardiem eiro jeb 38,7%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 28,3% lielāka, bet importa – par 17,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 2,2%, bet importa samazinājās par 10,3%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju:
- minerālproduktu eksports lielāks par 93,8 milj. eiro jeb 2,4 reizes;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 70 milj. eiro jeb 33,4%;
- augu valsts produktu eksports lielāks par 50,8 milj. eiro jeb 2,2 reizes;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 37,1 milj. eiro jeb 32,5%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles eksports mazāks par 12,8 milj. eiro jeb 4,3%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar 2021. gada jūniju:
- minerālproduktu imports lielāks par 187,3 milj. eiro jeb 99,8%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 64,3 milj. eiro jeb 38,5%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 38,5 milj. eiro jeb 12,4%;
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 29 milj. eiro jeb 23,6%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 49,9 milj. eiro jeb 22,3%.

Jūnijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20% no eksporta kopapjoma), Igaunija (10,8%), Krievijas Federācija (8,1%) un Vācija (7,5%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (22,4% no importa kopapjoma), Igaunija (11,6%), Vācija (10,6%) un Polija (10,2%).

2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 2,6 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 11,8 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā palielinājās par 1,6 procentpunktiem, bet importā samazinājās par 7 procentpunktiem.

2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 12,7 milj. eiro jeb 88,4%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 8,5 milj. eiro.

Eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 63,1 milj. eiro jeb 89,4%, savukārt uz Baltkrieviju samazinājās par 2,1 milj. eiro jeb 12,7%. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta kāpums par 45,9 milj. eiro.

2022. gada jūnijā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas palielinājās par 2,8 milj. eiro jeb 13,7%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa pieaugums par 3,6 milj. eiro jeb 91,5%.

Imports no Krievijas Federācijas palielinājās par 8,6 milj. eiro jeb 8%, to visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 21,6 milj. eiro jeb 66,1%. Savukārt no Baltkrievijas imports samazinājās par 39,5 milj. eiro jeb 70,4%. Importa vērtības samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa kritums par 34 milj. eiro jeb 91,3%.

2022. gada jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 120 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 40 valstīm.

Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 40,2 milj. eiro, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 48,2 milj. eiro. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot kokskaidu plātņu eksportam par 29,7 milj. eiro jeb 63,9%.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūniju visvairāk ietekmēja elektroenerģijas importa pieaugums par 89,5 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 36,2 milj. eiro jeb 74,1%.