24 jautājumi un atbildes par sankcijām, Krievijas aktīvu iesaldēšanu Latvijā un Eiropas Savienībā

Ieviesto sankciju apjoms ir vēl nepieredzēts, tik daudz ierobežojumu un aizliegumu netika vērsts ne pret Irānu, ne Ziemeļkoreju. Turklāt valstis, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, arī izjūt šo sankciju slogu, jo tas ietekmē gan biznesa attiecības, gan loģistikas tīklu. Lai gan Latvija jau Covid-19 pandēmijas priekšvakarā piedzīvoja varenu satricinājumu, kad lēma, vai Latvija nonāks Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" ziņojuma "pelēkajā sarakstā". Tolaik tas ļāva uzlabot sadarbību starp dažādām iestādēm un sabiedrības informēšanas kārtību.

Līdz ar kara sākumu Latvijas valsts iestādes pārpludināja iedzīvotāju un Latvijā reģistrēto uzņēmumu pārstāvju jautājumu lavīna par sankciju piemērošanu. Fotogrāfi nevarēja saprast, kā gan iespējams novērst savu uzņemto attēlu publicēšanu aizliegtajos Krievijas medijos, bet Krievijas gāzes patērētāji nezināja, vai netiks uztverti kā karadarbības sponsori. Turpretī tie, kas bija izslimojuši Covid-19, prātoja, vai drīkst rehabilitācijas kursam izvēlēties sanatoriju "Belorusija" Jūrmalā.

Daļa uzņēmumu aši samazināja sankcijām pakļauto akcionāru procentu daļas, lai tās nepārsniegtu 50%. Citi steidza izpildīt jau noslēgto līgumu saistības, daudzi uzsāka darbu pie jaunu ražošanas ķēžu izveides. Notāri centās lieki nepīties ar klientiem no Krievijas, bet Krievijas iedzīvotāji, tieši otrādi, centās visu nokārtot pēc iespējas ātrāk.