Lai kompensētu inflācijas radīto ikdienas izmaksu pieaugumu, kaimiņvalstīs krietni biežāk nekā Latvijā iedzīvotāji šogad grasās prasīt algas pielikumu, turklāt tieši Latvijā visbiežāk no Baltijas valstīm šogad darba ņēmēji nav saņēmuši piemaksas pie algas, secināts bankas "Citadele" veiktajā Baltijas iedzīvotāju aptaujā.
Tajā piedalījušies 1000 iedzīvotāju katrā Baltijas valstī; aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru "Norstat" 2022. gada jūlijā.
Algas pielikumu Baltijas valstīs šogad saņēmusi visnotaļ līdzīga daļa sabiedrības – 16% Latvijā un Lietuvā, kā arī 15% Igaunijā, un visās valstīs pie lielākas algas biežāk tikuši vīrieši, nevis sievietes, šādu ainu atklāj aptauja.
Latvijā tikai 3% no aptaujātajiem iedzīvotājiem grasās vēl šogad prasīt lielāku algu, bet kaimiņvalstīs šādi plāni reģistrēti aptuveni četras reizes biežāk – Lietuvā lielāku algu šogad plāno prasīt 11% un Igaunijā 12% sabiedrības. Aptaujas dati liecina, ka līdz šim algas pielikumu Latvijā nav saņēmuši 63% darba ņēmēju, kamēr Lietuvā un Igaunijā atalgojums līdzšinējā līmenī palicis, attiecīgi, 40% un 38% respondentu.
Latvijā tikai 6% atklājuši, ka nav lūguši algas pielikumu, jo zina, ka tas nav iespējams, savukārt Lietuvā un Igaunijā šādā situācijā nonākuši krietni vairāk iedzīvotāju, proti, 17% un 15%.
Vislielākā sabiedrības daļa, kas nevar saņemties lūgt algas pielikumu, reģistrēta Igaunijā (5%), kamēr Lietuvā un Latvijā šī problēma bijusi aktuāla, attiecīgi, 3% un 1% aptaujāto darba ņēmēju.
"Lai arī algas "uz papīra" var augt, patēriņa cenu kāpums faktisko pirktspēju iedzīvotāju vidū mazina. Šādos brīžos svarīgi ir būt lietas kursā gan par ekonomisko telpu, gan par sevis pārstāvētā uzņēmuma veiksmēm un biznesa rādītājiem, lai, algas pielikumu prasot, tas būtu pamatots un samērojams ar realitāti," norāda bankas "Citadele" Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.
Banka izceļ trīs lietas, kas jāņem vērā, apsverot algas pielikuma prasīšanu.
1. Orientēšanos ekonomiskajā telpā
Gatavojoties sarunai par vēlamo algas pielikumu, būtu ieteicams darbinieka izaugsmes argumentus savienot ar ekonomiskajiem faktoriem. Piemēram, patēriņa cenu kāpums, degvielas izmaksas, kā arī siltumenerģijas tarifa pieaugumi lielā daļā Latvijas pašvaldību ir neliela daļa no notikumiem ekonomiskajā telpā, kas tiešā veidā atstāj ietekmi uz mūsu maciņiem un var tikt izmantoti sarunās par algas pielikumu. Zināšanas par Latvijas ekonomikā notiekošo arī palīdzēs nonākt pie vēlamā algas pielikuma apmēra - zinot potenciālos izmaksu pieaugumus, radīsies precīzāka izpratne par to, cik liels algas pielikums nepieciešams, lai ikdienas izmaksu kāpumu amortizētu. zināt, kas notiek uzņēmumā;
2. Zināšanas par to, kas notiek uzņēmumā.
Pirms vaicāt algas pielikumu, jāaprunājas ar kādu no kolēģiem par algas apjoma pārskatīšanas politiku, jo katram uzņēmumam tā mēdz būt atšķirīga. Vienlaikus darbiniekiem būtu vēlams orientēties sevis pārstāvētā uzņēmuma dienaskārtībā – centies noskaidrot, vai aizvadītais gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, vai rudenī gaidāmie energoresursu maksājumi nevarētu būt par iemeslu jostu savilkšanai, vai uzņēmumu nav ietekmējis degvielas vai citu izejvielu kāpums – tie visi ir faktori, kas sarunu var ievirzīt vienā vai otrā gultnē
3. Drosmi jautāt.
Sarunas par atalgojuma pārskatīšanu citās valstīs ir pavisam pieņemama darba devēja un ņēmēja attiecību sastāvdaļa, tomēr pie mums cilvēki mēdz būt pieticīgi un aizmirst to, ka starp darba devēju un ņēmēju ir divvirzienu attiecības. Darba devējam ir nepieciešami darbinieki un darba ņēmējam – ienākumi. Ja darbinieks velta savu laiku uzņēmumam un uzņēmums no tā pelna, tad ir diezgan pamatoti, ka ik pa laikam ir saruna par atalgojuma pārskatīšanu. No sarunas nevajag baidīties, tomēr nepieciešams arī tai sagatavoties. Ja tomēr sarunas gaitā noskaidro, ka algas pielikums šobrīd nav iespējams, nebaidies arī precizēt, kad atkārtoti atgriezīsieties pie šī jautājuma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
