VNĪ peļņa pirmajā pusgadā 4,16 miljonu eiro peļņu

Savukārt uzņēmuma sešu mēnešu EBITDA bija 10,26 miljoni eiro, kas ir par 4%, jeb 0,92 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā, uzņēmuma neto peļņa sasniedza 4,16 miljoni eiro. 2022. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar šo periodu pērn, par 0,54 miljoniem eiro pieauguši ieņēmumi no nekustamā īpašuma nomas (sasniedzot 11,57 miljonus eiro), par 1,28 miljoniem eiro pieauguši ieņēmumi no valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un būvniecības (sasniedzot 6,47 miljonus eiro), ieņēmumi no Sabiedrības nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas sasniedza 4,12 miljonus eiro. Kopumā uzņēmuma darbība 2022. gadā norisinās saskaņā ar VNĪ vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.–2022. gadam un darbības plāniem.

Pirmajā pusgadā VNĪ pārdevusi 50 īpašumu par 3,45 miljoniem eiro, tostarp 24 vidi degradējošas būves.

Salīdzinājumā ar 2021. gada pirmo pusgadu par vienu darījumu pieaudzis izsolēs pārdoto īpašumu skaits, vienlaikus liela apjoma darījumu bijis mazāk – 2022. gada 1. pusgadā izsolēs pārdoti 50 īpašumi par 3,45 miljoniem eiro, tostarp 24 vidi degradējošas būves 15 adresēs.

Pērn šajā periodā kapitālsabiedrība pārdeva 49 īpašumus par 4,83 miljoniem eiro no kuriem deviņos atradās 12 vidi degradējošas būves. Nozīmīgākie darījumi 2022. gada 1. pusgadā bija Dzirnavu ielas 113 (1,2 miljoni eiro), Kapseļu ielas 8 (454 700 eiro) un Ganību dambja 26 (909 tūkstoši eiro) pārdošanas atklātas publiskas izsoles ceļā. Minētajiem īpašumiem ir iespēja iegūt jaunu pielietojumu nākotnē, savukārt īpašumu pārdošanā gūtos ieņēmumus VNĪ izmanto valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā un attīstībā.

“Neskatoties uz aktuālajiem pirmā pusgada izaicinājumiem, kapitālsabiedrība turpina uzņēmuma attīstību un stabilu uzņēmuma darbību. Līdztekus nepārtrauktas būvniecības nodrošināšanai visos 23 valsts nozīmes projektos un papildus finansējuma piesaistei strādājam pie dažādiem valsts nozīmes projektiem, lai stiprinātu valsts drošības infrastruktūru. Turpinām darbu arī pie nākotnes biroja koncepcijas attīstības,” norāda Griškevičs.

No 2022.gada 2. maija līdz 29. jūlijam VNĪ īstenoja valsts pārvaldes kopstrādes pilotprojektu VNĪ aktivitātēs bāzētajā birojā Talejas ielā 1, Rīgā. Tajā tika sniegts atbalsts publiskajām iestādēm, kuras uzsākušas darba vides pārmaiņu procesu vai to vēl plāno. Kopstrādes pilotprojekta mērķis – sniegt iespēju publiskā sektora darbiniekiem praksē iepazīt modernas darba vides priekšrocības, lai veicinātu mūsdienu prasībām atbilstošu biroju ieviešanu valsts pārvaldē. Projekta ietvaros trīs mēnešu laikā aktivitātēs bāzēta biroja telpas izmēģinājuši teju 400 darbinieki no 33 publiskā sektora iestādēm. VNĪ paredz iespēju projektu turpināt, lai nākotnē sekmētu kopstrādes telpu un aktivitātēs balstītu biroju izveidi Rīgā un reģionos.

VNĪ turpina darbu pie ilgtspējīgas būvniecības vadlīnijām, kur papildus esošajām normatīvo aktu prasībām VNĪ darbu veicējiem izvirzīs ilgtspējas prasības, kuru ieviešana samazinās ēkas dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi. Prasību ieviešanu VNĪ iepirkumos plāno uzsākt jau šogad. Uzsākts darbs arī pie būves informācijas modelēšanas (BIM) prasību pilnveidošanas, kas sniegs precīzāku un detalizētāku informāciju nozares pārstāvjiem.

Nozīmīgākie no 46 VNĪ pārvaldībā esošajiem attīstības projektiem ar kopējo projektu budžetu 230 miljoni eiro ir Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve prioritārajos posmos, Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa rekonstrukcija, Rīgas pils Konventa (kastelas) restaurācija un pārbūve, Latvijas Leļļu teātra ēkas un Valmieras drāmas teātra ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, robežšķērsošanas vietas “Terehova” modernizācija, ēkas Mārstaļu ielā 6 pielāgošana Rakstniecības un mūzikas muzeja mājvietai, Skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Meirānu ielā 2, Dailes teātra skvēra labiekārtošana un Latviešu strēlnieku laukuma seguma atjaunošana.