Latvijā palielinās vidējā alga, bet tā joprojām ir zemākā Baltijā  (7)

Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 9,20 eiro jeb par 5,6%.

CSP dati arī liecina, ka šā gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 5%, bet stundas samaksa – par 5,5%.

Savukārt vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 997 eiro jeb 73,2% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga lēnāk nekā samaksa pirms nodokļu nomaksas - par 7,5%. Savukārt, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, neto darba samaksa samazinājās par 7,6%, kas liecina par algoto darbinieku pirktspējas straujo krišanos.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2022. gada 2. ceturksnī bija 1078 eiro, bet pēc nodokļu nomaksas (neto) – 801 eiro. Salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni, gan bruto, gan neto darba samaksas mediāna pieauga par 10,8%.

Mediāna tiek aprēķināta, izmantojot pieejamo informāciju no statistiskajiem apsekojumiem un Valsts ieņēmuma dienesta datiem.

Mediāna ir vidējais rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā secībā sakārtotu darba ņēmēju algu rindas vidū, t.i., pusei darba ņēmēju algas ir lielākas par mediānu un otrai pusei – mazākas. Tā kā mediānu, salīdzinot ar vidējo aritmētisko darba samaksu, neietekmē ekstremālās darba samaksas vērtības, tā labāk raksturo tipisko atalgojumu.

2022. gada 2. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa privātajā sektora bija 1358 eiro, un gada laikā tā pieauga straujāk nekā sabiedriskajā – par 9%. Sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa bija 1380 eiro, un tās gada pieauguma temps bija 7%. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1346 eiro jeb par 6,3%.

Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 7,4%, no tā vispārējās valdības sektorā par 8,1%, bet privātajā sektorā par 4%.

CSP norāda, ka šā gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī pirms nodokļu nomaksas par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (2413 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 239 eiro), enerģētikas (1765 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu (1723 eiro), veselības un sociālās aprūpes (1 621 eiro), valsts pārvaldes (1556 eiro), kā arī ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē (1440 eiro).

Vismazākā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (861 eiro).

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku algu pieaugums vai samazinājums, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas – gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmijas dēļ valdības ieviestie ierobežojumi un atbalsta pasākumi.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Darba samaksas fonds 2022. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 11,6% jeb 315,7 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, – par 22 ūkst. jeb 3,1%.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības (15,1%), mākslas, izklaides un atpūtas (12,6%), transporta un glabāšanas (12,2%), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarēs (12%), kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (12%).

Visās minētajās nozarēs, izņemot mākslas, izklaides un atpūtas nozari, darba samaksas fonds gada laikā pieauga, bet samazinājās darbinieku skaits. Savukārt, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, darba samaksas fonds pieauga ievērojami straujāk nekā darbinieku skaits.

2022. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2021. gada 2. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Pierīgā (9%) un Vidzemē (8,5%). Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 525 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (947 eiro), kas ir par 38% mazāk nekā galvaspilsētā.

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2022. gada 2. ceturksnī bija 9,20 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,6% (2021. gada 2. ceturksnī – 8,71 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 10,85 līdz 11,54 eiro jeb par 6,4%, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu un nostrādāto stundu kāpums – attiecīgi par 12,1% un 5,4% gada laikā.

Vidējā bruto darba samaksa Lietuvā bija 1781 eiro par pilnas slodzes darbu, Igaunijā – 1693 eiro, bet Latvijā – 1362 eiro.

Salīdzinājumā ar 2021. gada 2. ceturksni vidējās darba samaksas gada pieauguma temps Latvijā bija viszemākais – 8,3%, Igaunijā – 10,1%, bet Lietuvā vidējais atalgojums gada laikā auga visstraujāk – par 13,7%.