Cenšas Skultes LNG termināļa piestātni atbrīvot no ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas

Priekšlikumu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) izteicis vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tas paredz, ka IVN nepieciešams tikai tādām piestātnēm ostās un ārpus ostām, kas ir savienotas ar zemi jeb piesaistītas gruntij, bet peldošām piestātnēm IVN procedūras veikšana nebūtu nepieciešama.

Par šādu priekšlikumu ministrija izsūtīja paziņojumu medijiem. Jau vēlāk VARAM izplatīja precizējumu, ka IVN procedūra Skultes LNG terminālim tomēr būšot jāveic, jo tas būšot savienots ar zemi.

Ne par kādiem citiem peldošu piestātņu projektiem neviens uzņēmējs gan līdz šim nav ziņojis.

Jau vēstīts, ka uzņēmumam "Skulte LNG Terminal" ir izsniegta atļauja sagatavot un iesniegt IVN ziņojumu līdz 2025.gada 8.janvārim.

Pēc Saulkrastos, Krimuldā, Limbažos un Sējā notikušajām sākotnējām sabiedriskajām apspriedēm par projekta īstenošanu tika izsniegta programma, kurā bija norādīts, kam ir jābūt iekļautam IVN.

Tomēr "ņemot vērā, ka vietējie iedzīvotāji ļoti aktīvi iebilda pret projekta īstenošanu, turklāt daudzi no iebildumiem bija pamatoti, "Skulte LNG Terminal" šo programmu neturpināja," iepriekš atzina SIA "Vides konsultāciju birojs" valdes loceklis Sigits Duduris.

Viņš atzīst, ka patlaban uzņēmums nav sācis izstrādāt šo programmu, jo īsti nav skaidrs par IVN saīsināto procesu, kas tiks piemērots. Projekta virzītāji "Vides konsultāciju birojam" ir lūguši dažus ekspertus, lai viņi sāk ar jūras bioloģijas un putnu populācijas izpēti, lai nepazaudētu sezonu, jo pašlaik ir putnu migrācijas laika.

"Pašlaik mēs esam piesaistījuši speciālistus, lai izstrādātu atsevišķas sadaļas, bet apjomīgs darbs pie IVN programmas nenotiek," apstiprināja uzņēmuma valdes loceklis.

Plešs vēstulē Saeimas komisijai piedāvā vairākus priekšlikumus LNG termināļa izbūvei, lai, kā apgalvo, mazinātu administratīvos šķēršļus un paātrinātu projekta īstenošanu.

Plešs atsaucas uz līdzīgu pieredzi, VARAM izstrādājot jaunu kārtību lielu vēja parku straujākai attīstībai Latvijas teritorijā. Pret šiem VARAM priekšlikumiem gan iebilst paši vēju parku attīstītāji. Piemēram, Latvijas Vēja enerģijas asociācija VARAM priekšlikumos par IVN prasību atvieglošanu vēja parkiem saskata būtiskus korupcijas un tiesvedības riskus, kopumā procesu tikai pagarinot.

Ministrs apgalvo, ka priekšlikumi, kas ļaušot paātrināt Skultes LNG termināļa attīstību, "balstās sistēmiskos uzlabojumos". Priekšlikumi nekādā veidā neparedzot samazināt vides un dabas aizsardzības prasības.

Pieļaujot iespēju, ka Latvijā varētu attīstīties arī citi LNG termināļu projekti, VARAM piedāvāt grozījumus IVN likumā, nosaka, ka IVN procedūra būtu nepieciešama tikai tām piestātnēm, kas ir savienotas ar zemi jeb piesaistītas gruntij. Savukārt, piemēram, peldošām piestātnēm IVN procedūras veikšana nebūtu nepieciešama.

Kā ziņots, valdība sākotnēji uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā, bet vēlāk vienojās piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim. Plānots, ka EM līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim. Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

Valdības pieņemtais lēmumu par labu LNG termināļa būvniecībai Rīgas jūras līcī pie Saulkrastiem negatīvi vērtēja gan Saulkrastu novada pašvaldības vadītājs, gan Piekrastes vides aizsardzības biedrība.

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) pauda viedokli, ka valdība ir ignorējusi labas pārvaldības principus.

Piekrastes vides aizsardzības biedrības ieskatā, ir ļoti dīvaini pieņemt lēmumu pirms ir veikts projekta tehniskais novērtējums un noskaidrotas visas izmaksu pozīcijas. Turklāt uzņēmējiem, kuri kopš 2016.gada nav spējuši nokārtot dokumentus par IVN, tagad tiks piemēroti atviegloti nosacījumi.

"Tas ir pilnīgi nepareizi un liek uzdot jautājumus, kā uzņēmumam, kura apgrozījums pēdējos divos gados ir 0 eiro, valsts var uzticēt īstenot tik vērienīgu projektu. Vai tik rezultātā atkal visiem iedzīvotājiem nenāksies par to maksāt?" ar neuzticību uz šo projektu raugās biedrības pārstāve Marta Timrota.