Ekonomisti: inflācija vēl turēsies ap 20% un tieksies sasniegt 25% latiņu  (5)

Ir arī labās ziņas – daudzu izejmateriālu cenas ir sākušas sarukt, pārtikas izejvielas, arī nafta kļūst lētāka.

Cenu pieaugums varētu pierimt vien nākamgad. Jāatgādina, ka šā gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo mēnesi, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 21,5 %; savukārt, salīdzinot ar jūliju, - par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš:

Augustā inflācijas pieauguma skrējiens apstājās, cenu kāpums gada griezumā palika nemainīgs jeb 21,5%. Tas nenozīmē, ka būtu apstājies cenu līmeņa kāpums, jo dzīves dārdzība augustā pret jūliju pieauga par 0,4%. Ja pagājušā gada augusts būtu bijis “normāls”, tas ir, cenu līmenis pret jūliju tad būtu samazinājies, gada inflācija jaunākajos datos būtu turpinājusi augt. Pagājušā gada vasara bija brīdis, kad sākās lielais cenu skrējiens. Gada inflācija varētu turpināt pauzi septembrī, pēdējo lielo soli augšup tā spers oktobrī, kad stāsies spēkā jaunie “Rīgas Siltuma” tarifi. Pēc tam vēl pāris mēnešus inflācija nedaudz pieaugs.

Taču, tā kā gada inflāciju ir sācis samazināt t.s. bāzes efekts – strauji kāpjošā pērnā gada cenu līmeņa līkne, tad vissvarīgākais jautājums ir nevis, kad sāks samazināties inflācija, bet kad sāks samazināties cenu līmenis. Domājams, ka cenu kāpums beigsies vien nākamajā pavasarī vai vasaras sākumā. Pēc tam ir iespējami divi scenāriji:

- ja gāzes un elektrības cenas Eiropā koriģēsies strauji, tad sekos īsa, bet spēcīga deflācija Latvijā un pārējās Baltijas valstīs;

- ja gāzes un elektrības cenas samazināsies pakāpeniski, gaidāms vairākus gadus ilgs zemas inflācijas vai mērenas deflācijas periods, enerģijas cenu kritumu visumā līdzsvarojot citu cenu kāpumam. Inflācijas līkne kā čūska ap nulles līniju locījās laikā starp 2013. un 2016. gadu, kad četrus gadus cenu līmenis Latvijā gandrīz nemainījās - 2016. gada decembrī cenu līmenis bija tikai par 2,6% augstāks nekā 2012. gada decembrī.

Augustā nemainīga bija ne tikai gada inflācija, bet arī faktori, kas noteica tās turēšanos augstajā līmenī. Lielākā ietekme ir izdevumiem par mājokli, pārtiku un transportu, visās trijās patēriņa groza kabatās cenu līmeni tieši vai netieši ceļ enerģija. Tā kā nav lietderīgi nodarboties ar “matu skaldīšanu” un publiski pieejamas informācijas pārstāstīšanu, veltīsim uzmanību vēsturiskajam kontekstam un inflācijas problēmas risināšanas iespējām.

Ir skaidrs, ka Latvijas un pārējo Baltijas cenu līmeņa tuvināšanās ES vidējam ir aizskrējusi pa priekšu vēstures loģikai, to noteikusi liela enerģijas un pārtikas daļa patēriņa grozā, kā arī enerģētikas nacionālās un reģionālās īpatnības. Cenu līmenis Igaunijā šogad jau faktiski ir sasniedzis Eiropas vidējo. Gāzes un elektrības, varbūt arī naftas produktu cenām samazinoties, arī lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni Baltijā būs neproporcionāla.

Turklāt nevajadzētu paļauties tikai uz pieprasījuma un piedāvājuma mijiedarbību, enerģētika pat miera laikos nav nekāds brīvā tirgus etalons. Ir liela iespēja un liela nepieciešamība patēriņa cenu dinamiku regulēt ar politiskajiem lēmumiem. Tie var būt divējādi:

- Valsts tieša iejaukšanās tirgus mehānismos vai, precīzāk, tirgus principiem ļoti nosacīti atbilstošajos procesos, kas šobrīd nosaka enerģijas cenas. ES līmenī tiek spriests par griestiem gāzes importa cenām. Spānijā valsts subsidē jaudas, kuru izmaksas šobrīd nosaka elektrības cenu, tas ir gāzes elektrostacijas. Tā kā citu ražotāju, jo īpaši atjaunojamo energoresursu jaudu izmaksas ir niecīgas attiecībā pret to, ko maksā patērētāji, tā ir iespēja radīt lielu patērētāju ietaupījumu ar salīdzinoši mazu valsts ieguldījumu.

- Atbalsts enerģijas patērētājiem. Ministru Prezidents ir izteicies par varbūtējiem griestiem siltuma cenai, kas nozīmē, ka valsts subsidētu 100% no izmaksām virs noteikta līmeņa, nevis 50%, kā šobrīd apstiprinātajā palīdzības programmā.

Cerības uz enerģijas nastas atvieglojumu sniedz ne tikai pa dienām augošā politiskā griba, bet arī notikumi biržās. Gāzes cena no ļoti vājprātīgas kļuvusi par vājprātīgu. Par spīti pilnīgam Krievijas gāzes piegādes pārtraukumam, cena nostabilizējās pie 200 eiro par MWh, brīdi tā bija aizskrējusi virs 300 eiro par MWh. Elektrības cenas “Nordpool” Latvijas zonā septembrī līdz šim bijušas par 29% zemākas nekā augustā. Naftas cena ir nokritusies zem 90 dolāriem, pēdējo reizi tik zema tā bija februāra sākumā. Turklāt ir normalizējusies naftas un benzīna cenas starpība, pagaidām gan neparasti dārga ir dīzeļdegviela.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane:

2022. gada augustā inflācijas skrējiens, kas ik mēnesi pārsteidza ar kāpumu, ir nedaudz piebremzējies Tomēr statistiska gada inflācijas saglabāšanās iepriekšējā mēneša līmenī (augustā 21.5%, tāpat kā jūlijā) nozīmē vien to, ka cenas turpina kāpt strauji. Šoreiz precīzāk, iespējams, ir skatīties uz cenu mēneša pieauguma tempiem, kas joprojām ir pozitīvajā teritorijā (+0.4%).

Vasaras izskaņā jau bija iedarbināti pirmie valsts atbalsta mehānismi energocenu kāpuma mazināšanai. Atbalsts gāzes apkurei atspoguļojās arī inflācijas datos, jo šoreiz statistika nedaudz piever acis uz to, ka diez vai augustā kāds aktīvi apkurināja savu dzīvesvietu, patēriņa svari ir izlīdzināti visa gada garumā. Cena atbalsta ietekmē samazinās, tas atspoguļojās inflācijas samazinājumā, tiesa gan nelielā. Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, bez tā inflācija būtu vien par nepilnu pusprocentpunktu lielāka.

Tiem, kam gāze tiek izmantota apkurei, rēķins pieaudzis būtiski, tomēr gāze ir tikai viens no apkures veidiem. Protams, izmaksas par apkuri augs arī citiem, bet lielākā daļa atbalsta mehānismu stājas spēkā no oktobra. Arī turpmākajos mēnešos tie palīdzēs slāpēt inflācijas “pīķus”, tomēr kopumā tas vairāk ir mērķēts mazāk aizsargāto iedzīvotāju atbalstam, ne inflācijas statistikas uzlabošanai.

Patērētājiem jūtamāks cenu samazinājums augustā bija vērojams benzīnam un dīzeļdegvielai, to ietekmēja globāls naftas cenu samazinājums. Nedaudz samazinājās arī globālās pārtikas cenas, cita starpā dēļ iespējas no Ukrainas eksportēt graudu kravas, bet Latvijas pārtikas cenās tas tiešā veidā neatspoguļojās. Arī šeit būtisks pavērsiens vēl nav redzams, jo karstā vasara varētu būt ietekmējusi ražas apjomus Eiropā, kā arī Ukrainā izaudzēts būs krietni mazāk nekā citus gadus, turklāt jāņem vērā, ka gāzes cenas turpina augt, gan atstājot iespaidu uz enerģijas cenām, gan minerālmēslu ražošanas izmaksām radot papildu spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu.

Lai arī atsevišķiem produktiem vai produktu grupām cenas varētu arī samazināties, tomēr “vidējā cenu temperatūra” turpinās kāpt un inflācija Latvijā šī gada nogalē saglabāsies augsta. Labā ziņa ir tāda, ka nākamā gada sākumā inflācijas lavīna varētu mazināties un cenu kāpums atgriezties "cilvēcīgos" līmeņos. Būtiski, lai šajā laika posmā bez palīdzības nepaliek tie, kam tā visvairāk nepieciešami – mazturīgie iedzīvotāji.

Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš:

Cenu kāpums Latvijā turpinās, un inflācija Latvijā jau otro mēnesī pēc kārtas ir pārsniegusi 20%, savukārt līdz šī gada nogalei inflācija Latvijā varētu sasniegt 25% un gada vidējā inflācija šogad būs ap 17%. Tikai kopš februāra patēriņa cenas Latvijā ir augušas par vairāk nekā 15% un tas ir saistīts gan ar energoresursu, pārtika, metālu un citu dabas resursu cenu kāpumu pasaulē, gan Krievijas iebrukumu Ukrainā. Labā ziņa ir tā, ka pārtikas, metālu un naftas cenas pasaule pēdējos mēnešos ir sākušas mazināties, un, manuprāt, inflācija maksimums Latvijā ir gaidāms tuvākajos mēnešos.

Cenu kāpums Latvijā šobrīd ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, it īpaši pārtikai, siltumenerģijai, kā arī degvielai, un šobrīd mājsaimniecību tēriņi aug ātrāk kā ienākumi. Pagaidām to sedzam no pandēmijas laika uzkrājumiem, kā arī ir sākuši augt patēriņa kredīti. Taču šobrīd vēl nav neesam sākuši saņemt jaunos apkures rēķinus un šī ziema Latvija ekonomikā būs liels izaicinājums, jo pirktspējas kritumu ekonomika vēl nav sajutusi.

Tuvākajos mēnešos Latvijas mājsaimniecības sāks saņemt jaunos siltumenerģijas rēķinus, taču, cik lieli tie būs, joprojām ir grūti pateikt. Dažādās pilsētas situācija ir atšķirīga, un daudz kas būs atkarīgs arī no valsts atbalsta apmēra. Tāpat dabasgāzes cenas Eiropas biržās vienas dienas ietvaros var mainīties pat 10-20 % robežās, un kopējais gāzes cenas līmenis ir ļoti augsts. Pie pašreizējām dabasgāzes cenām gāzes imports Latvijas ekonomikai izmaksātu vismaz divus miljardus eiro vairāk nekā līdz šim. Cenu svārstīgums un augstais līmenis nozīmē to, ka siltumapgādes uzņēmumi slēdz īstermiņa kontraktus un tādēļ mūsu apkures cenas, visticamāk, svārstīsies visas apkures sezonas laikā. Papildus tam jāņem vērā, ka bez Krievijas gāzes mūsu reģionā dabasgāzes apjoms normālam patēriņam nebūs pieejams. Energoresursu un it īpaši dabasgāzes patēriņš ir jāmazina. Labā ziņa gan ir tā, ka šī gada pirmajā pusē dabasgāzes patēriņš Baltijas reģionā ir sarucis par aptuveni 30 % un, ja to izdodas saglabāt visu ziemu, tad gāze apkurei un elektrības ražošanai, visticamāk, pietiks.

Skatoties uz cenu dinamiku pasaulē, ir labas ziņa - inflācija vairs nav tikai vienvirziena ceļš, Covid-19 pandēmijas atbalsta pasākumi ir beigušies un naudas piedāvājums eirozonā aug tikai par 6% gadā. Kopš maija pasaulē kritušās ir metālu, pārtikas un naftas cenas, kā arī būtiski sarukušas jūras pārvadājumu frakta cenas, kas liecina, ka spriedze globālajā ražošana un loģistikas sistēmā mazinās. Latvijā jau ir sarukušas degvielas cenas, taču citās precēs šīs pasaules tendences vēl nejūtam. Tomēr publiski paziņojumi par cenu iesaldēšanu parādās un tās ir labas ziņas inflācijas kontekstā. Sliktās ziņa gan ir tās, ka enerģijas krīze, visticamāk, nozīmēs recesiju Eiropā, un arī Latvijā nākamgad izaugsme nav gaidāma. Taču inflācija joprojām būs gana augsta un, pēc manām prognozēm, nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 8,0-8,5 % robežās.

Pakalpojumu cenas, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieauga par 9.1%, bet preču cenas par 26%. Gada griezumā inflācijas pieauguma temps saglabājas tāds pats kā jūlijā. Taču tas nebūt nenozīmē, ka inflācijas “pīķis” jau ir sasniegts. Ļoti iespējams, cenu pieaugums vēl rudenī nedaudz paleksies no augustā reģistrētā līmeņa, pirms sāks atkāpties.

Inflācijas virzītāji šī brīža ģeopolitiskajā situācijā saglabājas nemainīgi. Pagājušajā mēnesī lielāko daļu cenu pieauguma veidoja ar mājokli saistītas cenas, kas gada griezumā reģistrēja pieaugumu 52.4% apmērā. Ar jūliju stājās spēkā valdības atbalsts gāzes cenu pieaugumam, kura piemērošana notiek ar laika nobīdi. Atbalsta ietekmē gāzes cenu līmenis samazinājies par 16.9% mēneša griezumā. Gada griezumā reģistrēts pieaugums 108% apmērā. Ietekme uz kopējo inflāciju valsts atbalsta instrumentiem augustā bijusi niecīga. Straujais jūlija tarifu kāpums bija šokējošs daudziem iedzīvotājiem un pārbaudījumi nav beigušies. “Latvija Gāze”, iespējams, lūgs regulatoram atļauju paaugstināt tarifu. Ja regulators to apstiprinās, tarifa kāpumu šogad pieredzēsim biežāk nekā ierastās divas reizes gadā un rudenī saņemsim vēl lielākus rēķinus. Jūlijā spēkā stājušies tarifi neatspoguļo biržā redzamo dabasgāzes cenu, tādēļ, iespējams, ka tarifu celšana rudenī iecenos daļu no janvārī gaidāmā pieauguma. Tā rezultātā, iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjoms samazināsies straujāk, bet inflācijai tas būs papildus augšup vērsts spiediens.

Elektrības cena “NordPool” biržā augustā sasniedza jaunu rekordu. Augstās elektrības cenas biržā caur fiksētajiem tarifiem iedzīvotāju rēķinos atspoguļosies pakāpeniski. Pagājušajā mēnesī elektrības cena Latvijā gada griezumā pieauga par 100.4%. Siltumenerģijas cena reģistrēja kāpumu par 59.9%, pieaugot tarifiem, tai skaitā Rīgā. Sākot ar oktobri, valdības atbalsts nedaudz apslāpēs, bet neapturēs siltumenerģijas cenu pieaugumu, ieskaitot ieplānoto straujo Rīgas Siltuma tarifa kāpumu oktobrī. Komunālos rēķinus uz augšu virzīs arī oktobrī gaidāmais pieaugums “Rīgas Ūdens” tarifos.

Enerģētikas krīze milst arvien lielāka visā Eiropā. Krievija gāzes piegādes Eiropai arvien vairāk izmanto kā ieroci, lai panāktu to, ka Rietumu līderi atceltu Krievijai uzliktās sankcijas. Gāzes padeves neatjaunošana caur “Nordstream1” gāzesvadu vēl vairāk liek Eiropas valdībām paļauties uz citiem gāzes piegādes avotiem ziemai, kas ir ierobežoti. Šo piektdien Eiropas līmenī norisināsies par enerģētiku atbildīgo ministru tikšanās, kur tiks apspriesti risinājumi augsto gāzes un elektroenerģijas cenu ierobežošanai.

Augošie komunālo maksājumu tarifi signalizē, ka ziema būs grūta pilnīgi visiem. Grūtības līmenis būs atkarīgs no tā, cik atbilstošs un liels būs valdības atbalsts vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām. Šī brīža atbalsta instrumenti, visticamāk, nav pietiekami, it īpaši pašvaldībās, kur tarifi pieauguši vairākas reizes. Tomēr joprojām ir svarīgi atbalstu, cik vien iespējams mērķēt tiem, kam tas visvairāk ir nepieciešams. Pārlieku plašs atbalsts nozīmētu lēnāku inflācijas atkāpšanos, jo tiktu slāpēti cenu signāli, kas liek ierobežot pieprasījumu.

Arī patēriņa groza lielākā kategorija turpina cenu kāpumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, augustā pārtikas produktu cenas pieauga par 26%, bet mēneša griezumā reģistrēts pieaugums par 1%. Visbūtiskāk cenas augušas maizei un graudaugiem (+33.6%) piena produktiem un olām (34.3%), un gaļas izstrādājumiem (+18%). Pasaules pārtikas cenu indekss mēneša griezumā reģistrējis kritumu piekto mēnesi pēc kārtas, bet Latvijā to pagaidām vēl neredzam. Būtisks iemesls graudu cenu kritumam pasaulē mēneša griezumā, kas ietekmēja arī kopējo pārtikas cenu lejupslīdi, bija graudu eksporta atjaunošanās no Ukrainas.

Ar transportu saistītās izmaksas augustā pieauga par 23.4%. Degvielas cenas gada griezumā pieauga par 40.5%, bet mēneša griezumā samazinājās par 6.8%. Nelielais atslābums seko pasaules naftas cenām, kas gada griezumā pieauga par 38%, taču mēneša griezumā reģistrēja kritumu 7% apmērā. Lejupejošā tendence pasaules naftas cenās turpinās arī septembrī. Pasaules naftas cenu uz leju virzījušas pieaugošās bažas par gaidāmo recesiju visā pasaulē.

Mēs prognozējam, ka inflācija Latvijā ir tuvu augstākajam punktam, taču turpmākajos mēnešos joprojām saglabāsies ap 20%. Cenu kāpums šogad vidēji būs ap 17.5%, savukārt nākamajā gadā tas samazināsies līdz 7.5%.