Jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums audzis par ceturtdaļu

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,6 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 2,24 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 43,2% līdz 41,6%.

Jāņem gan vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Šā gada septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 25,63 miljardus eiro – par 6,5 miljardiem eiro jeb 34 % vairāk nekā 2021. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 11,21 miljardu eiro (pieaugums par 2,58 miljardiem eiro jeb 29,9%), bet importa – 14,42 miljardus eiro (pieaugums par 3,91 miljardu eiro jeb 37,3%).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 25,2% lielāka, bet importa – par 31,2%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 0,9%, bet importa palielinājās par 10%.

Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju:
- minerālproduktu eksports lielāks par 90,4 milj. eiro jeb 2,1 reizi;
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 39 milj. eiro jeb 39,4%;
- dzīvu dzīvnieku; dzīvnieku izcelsmes produktu eksports lielāks par 32,1 milj. eiro jeb 66,3%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports lielāks par 30,9 milj. eiro jeb 47,8%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 30,9 milj. eiro jeb 20,3%.

Svarīgākās izmaiņas importā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju:
- minerālproduktu imports lielāks par 398,5 milj. eiro jeb 2,8 reizes;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 52,4 milj. eiro jeb 41,5%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 36,6 milj. eiro jeb 22%;
- parasto metālu un to izstrādājumu imports mazāks par 65,5 milj. eiro jeb 30,2%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 36,7 milj. eiro jeb 37,2%.

Jūlijā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (20,1 % no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,4 %), Vācija (7,2 %) un Zviedrija (6,5 %). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (28,8 % no importa kopapjoma), Igaunija (11,6 %), Vācija (9,8 %) un Polija (9,3 %).

2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 10,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1 procentpunktu, bet importā – par 9,1 procentpunktu.

2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2022. gada jūniju eksporta vērtība uz Ukrainu pieauga par 11,4 milj. eiro jeb 42,2%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta pieaugums par 10,2 milj. eiro jeb 84,2%. Eksports uz Krievijas Federāciju samazinājās par 32,6 milj. eiro jeb 24,4%, savukārt uz Baltkrieviju – par 4,1 milj. eiro jeb 27,6%. Eksporta samazinājumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta kritums par 47 milj. eiro jeb 77,6%.

2022. gada jūlijā, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par 1,4 milj. eiro jeb 6,1%. To ietekmēja ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu importa samazinājums par 2,1 milj. eiro jeb 27,6%. Imports no Krievijas Federācijas palielinājās par 37,9 milj. eiro jeb 32,6%, to visvairāk ietekmēja minerālproduktu importa pieaugums par 61,4 milj. eiro. Savukārt no Baltkrievijas imports samazinājās par 7,3 milj. eiro jeb 43,9%. Importa vērtības samazinājumu no Baltkrievijas visvairāk ietekmēja koka un tā izstrādājumu; kokogles importa kritums par 3,2 milj. eiro jeb 99,7%.

2022. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 105 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 54 valstīm.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju visvairāk ietekmēja elektroenerģijas eksporta pieaugums par 39,4 milj. eiro jeb 3,2 reizes. Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles eksports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu eksportam par 54,1 milj. eiro jeb 37,6%.

Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2021. gada jūliju visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas importa pieaugums attiecīgi par 178,8 milj. eiro un 116,2 milj. eiro. Savukārt dzelzs un tērauda imports samazinājās, sarūkot plakanu dzelzs un neleģētā tērauda velmējumu importam par 67,8 milj. eiro jeb 72,3%.