Tā kā eksporta apgrozījums krīt jau otro mēnesi pēc kārtas, jāsecina, ka ārējais pieprasījums sāk mazināties, norāda Finanšu ministrija (FM). Un arī šā gada otrajā pusgadā ārējo pieprasījumu varētu negatīvi ietekmēt bažas par recesiju ASV un Eiropas Savienībā (ES), kā arī Krievijas agresija Ukrainā.
Pamatojoties uz jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada jūlijā, jāsecina, ka salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju Latvijas preču eksporta vērtībai joprojām fiksēts straujš 20,1% kāpums, tomēr pirmajā pusgadā eksporta izaugsme katru mēnesi bija ap 30%. Savukārt, vērtējot preču eksporta vērtību pret iepriekšējo mēnesi, var secināt, ka eksporta apgrozījums krītas jau otro mēnesi pēc kārtas – jūnijā par 3,1% un jūlijā vēl par 3,3%. Tas liecina par ārējā pieprasījuma samazināšanos. Sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos divciparu eksporta izaugsme gada griezumā saglabāsies, bet pieauguma temps pakāpeniski mazināsies.
Ārējo pieprasījumu šā gada otrajā pusgadā varētu negatīvi ietekmēt bažas par recesiju ASV un ES, kā arī Krievijas agresija Ukrainā un no tā izrietošās ekonomiskās sekas jeb augstās gāzes cenas, problēmas piegāžu ķēdēs, atsevišķu izejvielu deficīts, kas pilnā apmērā vēl nav atspoguļojies nedz ES, nedz Latvijas preču ārējās tirdzniecības datos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
