Gaidāmā ziema būs sarežģīta – inflācija ir ļoti augsta, gāzes cenas turpina palielināties, taču vēlēšanu priekšvakarā valdība pasteigusies indeksēt pensijas un izziņot, ka palīdzēs iedzīvotājiem apmaksāt augstos apkures rēķinus. Vienlaikus valsts parāds turpina pieaugt un patlaban sasniedz apmēram astoņus tūkstošus eiro uz vienu iedzīvotāju.
Ekonomikas doktors, Latvijas Bankas galvenais ekonomists un Latvijas Universitātes docents Oļegs Krasnopjorovs sarunā ar “Delfi Bizness” skaidro valsts ekonomiskās krīzes situāciju. Viņš uzsver, ka situācija nav tik slikta kā iepriekšējās krīzēs – gan Latvijas ekonomikas rādītāji ir daudz labāki, gan valdībai ir lielākas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, turklāt visdrīzāk tūlīt būsim sasnieguši cenu pieauguma augstāko punktu, bet nākamgad inflācija sāks samazināties.
Tomēr ekonomists Oļegs Krasnopjorovs intervijā uzsver, ka situācija nav tik slikta kā iepriekšējās krīzēs – gan Latvijas ekonomikas rādītāji ir daudz labāki, gan valdībai ir lielākas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un uzņēmumiem, turklāt visdrīzāk tūlīt būsim sasnieguši cenu pieauguma augstāko punktu, bet nākamgad inflācija sāks samazināties.
Intervijā ekonomists skaidro:
● Kāpēc šī brīža situācija ir labāka, nekā bija krīzes laikā 90. gados un 2008. gadā?
● Kādus kūleņus var mest inflācija?
● Politiķi sola palīdzēt, bet kas būs pēc vēlēšanām?
● Kādā veidā Lietuva un Igaunija ir apsteigušas Latviju?
● Kāpēc Latvijai nevajag sekot citu ES valstu piemēram un jāatturas no PVN samazināšanas?
● Kādas ir Latvijas un Eiropas Savienības rezerves?
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
