VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvaldībā esošo Latvijas kultūrvēsturisko pieminekļu attīstībā un pārvaldībā kopš 2019.gada ir ieguldījusi 49,5 miljonus eiro; izstrādes stadijā ir vēl vairāki kultūras pieminekļu atjaunošanas projekti, kuros jau ir vai tuvākajos divos gados sāksies būvniecības darbi kopumā 86 miljonu eiro apmērā, atskaitās VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.
No visiem is.mantojums.lv vietnē reģistrētajiem 7392 kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem VNĪ pārvaldībā ir 171 kultūrvēsturiskā ēka (kuras izvietotas 87 nekustamajos īpašumos) jeb 2,3% no visiem kultūras pieminekļiem Latvijā. No tiem 144 ir valsts nozīmes un 27 – vietējās nozīmes. 32% no kultūras pieminekļu attīstības projektiem – atjaunošanas, pielāgošanas un restaurācijas projekti, īstenoti sadarbībā ar Kultūras ministriju. Kultūras ministrijas un tās pakļautībā esošās iestādes ir izvietotas 110 ēkās ar kultūrvēsturisko pieminekļu statusu, tostarp četri teātri. VNĪ pārvaldītajos kultūras pieminekļos 26 muzeji un to filiāles, kopumā sešas pilis un muižas, kā arī citi nozīmīgi vēstures pieminekļi.
"Kultūrvēsturisko ēku attīstība un mūsdienu prasībām atbilstoša pārvaldība ir ārkārtīgi plaša, izaicinoša un laikietilpīga joma. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai ir jāizturas atbildīgi pret publiskā finansējuma izmantošanu, tādēļ apjomīgu pieejamo finansējumu ieguldām savā pārvaldībā esošajās ēkās un pieminekļos, kuriem ir skaidrs nākotnes redzējums un satura piepildījums, " norāda Griškevičs.
Nākotnē jaunus risinājumus sniegs vienoto nekustamo īpašumu kultūras mantojumu kritēriju izstrāde, kurus tuvāko mēnešu laikā plānots iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. To pieņemšana ļaus izvērtēt, kurus īpašumus atstāt valsts pārvaldībā un attīstībā un kurus virzīt atsavināšanai un jaunu attīstības iespēju meklēšanai. VNĪ kopā ar nozares ministriju un ekspertiem pie kritēriju izstrādes strādā kopš 2021.gada. Sabiedrībai zināmākie īpašumi, kuru tālākai attīstībai ir nepieciešami skaidri kritēriji, ir Mežotnes pils un Tetera nams.
Vērienīgākie no VNĪ pārvaldībā esošajiem kultūrvēsturisko pieminekļu atjaunošanas un restaurācijas darbiem norisinās Rīgas pils senākajā – kastelas daļā. Jau tuvākajā mēnesī ikvienam būs iespēja apskatīt atsegto 16.gs vēsturisko dienvidu fasādi un jau līdz gada beigām agrāko spozmi atgūs Remtera zāle, kopumā pils restaurācijas un atjaunošanas darbu pirmās divas kārtas tiks īstenotas līdz 2024.gadam. Arī Jaunajā Rīgas teātrī norisinās kompleksa restaurācija. Tuvākā mēneša laikā teātris būs zem jumta. Pēdējos četros gados septiņās kultūrvēsturiskajās ēkās, tostarp izstāžu zālei "Arsenāls" un Farmācijas muzejam ir atjaunoti logi un fasādes. Šobrīd fasādes tiek atjaunotas kopumā septiņās vēsturiskajās ēkās un vēl septiņās citās aktīvi norisinās pārbūves darbi.
VNĪ uzņemtais zaļais kurss uz klimatneitrālu ēku apsaimniekošanu sniegs ieguldījumu ne tikai ēku dzīves cikla paildzināšanā, bet arī mazinās ietekmi uz vidi un nepieciešamo resursu patēriņu, kā arī samazinās pārvaldības izmaksas. Piemēram, vēsturiskajā ēkā Kalpaka bulvārī 6, Rīgā, īstenos VNĪ izstrādātās ilgtspējīgās vadlīnijas publisko ēku būvniecībā. Projektēšana norisinās 3D būvniecības informācijas modelēšanas (BIM) vidē un samazinās ēkas pilna dzīves cikla izmaksas un negatīvo ietekmi uz vidi, vienlaikus radot piemērotas telpas Latvijas Prokuratūras vajadzībām.
Pēdējos četros gados 58% projektu, kas saistīti ar kultūrvēsturiskajām ēkām un īpašumiem, ir uzlabota energoefektivitāte. Kultūrvēsturiskajās ēkās šie darbi sniedz vislielāko ieguvumu, jo šo ēku energoresursu patēriņš ir būtiski lielāks nekā mūsdienīgām ēkām un ir plašas iespējas to samazināt. Šobrīd VNĪ vadībā ar ES struktūrfondu atbalstu tiek īstenoti deviņi energoefektivitātes projekti. Līdzās Rīgas pils kastelas un Jaunā Rīgas teātra pārbūves projektiem, notiek arī Dailes teātra vēsturiskās ēkas, Staņislava Broka mūzikas skolas Daugavpilī, kā arī Latvijas Leļļu teātra energoefektivitātes darbi.
Kapitālsabiedrība katrai pārvaldībā esošajai ēkai izstrādā ilgtspējīgu attīstības plānu. Finansējums kultūras pieminekļu atjaunošanai līdz šim piesaistīts gan no valsts budžeta līdzekļiem, gan piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus vai tos novirzot no valstij nevajadzīgo nekustamo īpašumu atsavināšanas. Karadarbības Ukrainā radītais būvniecības izejmateriālu sadārdzinājums, nepieciešamība strauji mainīt piegāžu ķēžu loģistiku un īslaicīga atsevišķu materiālu nepieejamība ietekmējusi visus būvniecības stadijā esošos projektus. Jāpielāgojas bija ne tikai būvuzņēmējiem, bet arī pasūtītājiem – iespējami strauji meklējot iztrūkstošo finansējumu, lai segtu sadārdzinājumu, vienlaikus nodrošinot darbu nepārtrauktību. Nu jau sešos būtiskākajos projektos kopā ar visām iesaistītajām pusēm ir rasts risinājumi papildus finansējums, lai iespēju robežās neietekmētu projektu īstenošanu sākotnēji noteiktajos termiņos.
VNĪ sekmīgi īsteno 44 valsts nozīmes projektus, no kuriem 24 atrodas būvniecības stadijā. Projektu kopējais īstenošanas budžets ir vairāk nekā 336 miljoni eiro. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100 % akcionārs ir Finanšu ministrija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
