Lai rastu risinājumu Tetera nama ēkas Rīgā, Brīvības ielā 61 turpmākajai attīstībai, ir jāpieņem skaidrs lēmums par ēkas turpmāko pielietojumu, kā arī jārod atbilstošs finansējums, šodien izplatītā paziņojumā uzsver VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ).
VNĪ saņēmusi vairāku atbildīgo institūciju ēkas tehniskā stāvokļa izvērtējumus, tajos konstatēti ēkas drošības, tajā skaitā potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē, ja netiks rasts risinājums ēkas pielietojumam. Neveicot ieguldījumus un nerodot ēkai, kuras pirmajos stāvos šobrīd izvietots Latvijas Okupācijas muzejs (LOMB), kopēju pielietojumu līdz 2024. gada maijam, būs jāaptur tās turpmākā ekspluatācija, norāda VNĪ valdes loceklis Renārs Griškevičs.
Pēc Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) veiktās ēkas tehniskās apsekošanas 2021. gada novembrī eksperti konstatēja vairākus ēkas drošas ekspluatācijas riskus, kuru novēršanai gada laikā jāveic neatliekami darbi vismaz 400 tūkstošu eiro (bez PVN) apmērā. Tika konstatēti ēkas pagalma pārseguma bojājumi, kas radušies nepietiekamas hidroizolācijas dēļ un izsauc neprognozējamus konstrukciju sabrukšanas riskus, apdraudot ēkas drošu ekspluatāciju. Tāpat rekomendēta kapitāla ēkas pārbūve trīs līdz piecu gadu periodā, kam provizoriski nepieciešami vismaz 13,83 miljoni eiro (bez PVN). Vienlaikus no BVKB tehniskā atzinuma izriet, ka bez kapitālas ēkas pārbūves nevar uzsākt pārējā īpašuma ekspluatāciju. Neatliekami darbi nepieciešami arī Latvijas Okupācijas muzeja biedrības (LOMB) nomāto telpu drošai ekspluatācijai, par ko VNĪ informējusi muzeju un Kultūras ministriju.
Tāpat Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) 2022. gada aprīlī veicis pārbaudi, tajā konstatēti ēkas tehniskā stāvokļa dēļ pastāvoši potenciāli ugunsdrošības riski nākotnē. Pamatojoties uz VUGD atzinumu, ugunsdrošības prasību izpildei ēkā nepieciešams pilnā apjomā nodrošināt automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu, savest kārtībā iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmu un elektroinstalāciju, aizdarināt neblīvās vietas ugunsdrošās konstrukcijās.
Patlaban gandrīz 92% vēsturiskās ēkas platību ir neizmantotas. Nelielu – 690 m2 ēkas daļu aizņem ekspozīcija par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā, ko izmanto LOMB.
Kopš 2003. gada VNĪ ēku Brīvības ielā 61 kā nomas objektu aktīvi piedāvāja pielāgot valsts budžeta iestādēm, kā arī uzrunāja komercsektora tirgu un Rīgas pilsētas pašvaldību, aicinot izvērtēt iespējamo maiņas darījumu. Sarunas nenesa rezultātu. Šogad VNĪ valsts iestāžu aptauju veica atkārtoti, taču neviena iestāde nav sniegusi priekšlikumus, kā šo īpašumu izmantot valsts funkciju nodrošināšanai.
"VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai ir pienākums rūpēties par tās pārvaldībā esošajām ēkām un kultūras pieminekļiem, tai skaitā Tetera namu. Taču ieguldīt ievērojamus kapitālsabiedrības un valsts līdzekļus ēkas atjaunošanā, kurai nav skaidrs tās saturiskais piepildījums un nākotnes attīstības iespējas neatbildīs atbildīgai līdzekļu izmantošanai. Šobrīd ir svarīgi iespējami ātrāk pieņemt lēmumu par ēkas saturu, nākotnes iespējām un finansējuma piesaisti, lai tā atkal varētu pilnvērtīgi vērt durvis sabiedrībai," norāda Griškevičs.
Īpašuma uzturēšana, izdevumi kārtējiem remonta darbiem un kapitālieguldījumi kopš 2014. gada ir bijuši vairāk nekā 550 tūkstošu eiro apmērā. 2021. gadā VNĪ zaudējumi tikai par īpašuma uzturēšanu sasniedza 69,6 tūkstošus eiro, savukārt 2022. gada astoņos mēnešos – 35,1 tūkstoti eiro.
Kopš 2019. gada VNĪ namu virzīja publiskai izsolei, izvirzot nosacījumu par Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas saglabāšanu tās 1. stāvā un pagrabā, paredzot iespēju šo vēsturisko ēku uz tuvākajiem 30 gadiem nodot privātā nomnieka rokās, saglabājot to valsts īpašumā. Izsoļu gaitā secināts, ka privātajiem attīstītājiem ilgtermiņa noma nav saimnieciski pievilcīga, jo termiņš ieguldījumu atmaksai bija par īsu. VNĪ pieņēma lēmumu ēku pārdot, saglabājot vietu muzejam, taču 2020. gada nogalē uzņēmums saņēma iebildumus no nozares ministrijas par ēkas pārdošanu, tādēļ tika pieņemts lēmums ēkas pārdošanu pārtraukt.
2020. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ēkai piešķīra vēsturiska notikuma vietas statusu, taču šis lēmums neatrisina jautājumu par saimniecisku ēkas izmantošanu un finansējuma avotu ēkas sakārtošanai. Kopš 2021. gada kapitālsabiedrība kopā ar nozares ministriju un ekspertiem strādā pie vienotu nekustamo īpašumu kultūras mantojuma kritēriju izstrādes, kas palīdzēs noteikt ēkas tālākās attīstības iespējas un sabalansēt visu iesaistīto intereses ar atbildības jomām un finansējuma piesaistes iespējām. Tuvāko mēnešu laikā plānota kritēriju iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā. Atkarībā no pieņemtā lēmuma varēs uzsākt darbu pie ēkas nākotnes perspektīvas izstrādes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
