"Škoda Vagonka" sola visus 32 sastāvus Latvijai piegādāt līdz nākamā gada beigām. Iepirkuma summa ir 257,889 miljoni eiro, un daļu no tā sedz Eiropas nauda.
"Pasažieru vilciens" līgumu ar "Škoda Vagonka" par jaunu elektrovilcienu iegādi parakstīja 2019. gada jūlijā. Šajā pat mēnesī Satversmes aizsardzības birojs, Valsts drošības dienests un Militārās izlūkošanas un drošības dienests publicēja ieteikumus, kas jāievēro valsts un pašvaldību iestādēm un uzņēmumiem, pērkot tehnoloģijas, ko izmanto īpaši svarīgu jomu infrastruktūrā. Dienesti iesaka izvairīties no valstīm, kas rīko, piemēram, kiberuzbrukumus pret NATO bloku. To skaitā ir Ķīna, Ziemeļkoreja, Irāna un Krievija.
Līdz Latvijai šobrīd ir atvesti 3 jauno vilcienu sastāvi. To transportēšanu būtiski apgrūtina karš Ukrainā. Vilcienus nevar, kā plānots, vest pa dzelzceļa sliedēm caur Baltkrieviju. Tos Čehijā samontē, notestē, tad izjauc un uz Latviju atved ar kravas automašīnām.
Kā "Nekā personīga" apstiprina kibertelpas uzraugi "Cert.lv", pie viņiem pirms dažiem mēnešiem vērsies Valsts drošības dienests ar jautājumu par kādu iekārtu, kas atrodama jaunajos "Škoda" vilcienos. Arī tajos, ko šobrīd jau testē Latvijā.
Šī iekārta ir vilcienu kustības drošības kontroles sistēma ar nosaukumu "Blok" ("БЛОК"). Ražotājs ir 1994. gadā Krievijā dibinātā Pētniecības un ražošanas asociācija "Saut", kas ir trešais lielākais dažādu dzelzceļu sastāvu drošības iekārtu ražotājs Krievijā.
Valsts drošības dienests atbildē "Nekā Personīga" apstiprina, ka brīdinājis par Krievijas tehnoloģiju izmantošanu un riskiem, kas saistīti ar paaugstinātiem izlūkošanas, kiberuzbrukumu, kā arī diversiju riskiem.
VAS "Latvijas dzelzceļš" no plašākiem komentāriem atteicās, bet apstiprina, ka arī uzņēmums ir pret šo iekārtu izmantošanu jaunajos "Škoda Vagonka" vilcienos.
"Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs esot neizpratnē par radušos situāciju. Latvijas dzelzceļa sistēma un infrastruktūra joprojām lielā mērā ir atkarīga no sakaru un citu veidu iekārtām, kas ražotas PSRS vai Krievijā un Baltkrievijā. Alternatīvas atrast esot grūti, jo jāmeklē tādas, kas spēj sastrādāties ar veco Latvijas dzelzceļa sistēmu.
"Nu, ja jūs runājat par "Blok" sistēmbloku. Tā ir trīs esošu sistēmu apvienojums. Šādu bloku sistēma nodrošina pirmām kārtām to, ka skatās, seko līdzi, kā brauc mašīnists, un atšifrē laika posmu, kuru viņš bremzējis, kur nav bremzējis. Otrs - mašīnista modrību pārbauda. Mums pašreiz ir aproces mašīnistiem, kas paskatās, vai viņš nejūtas slikti vai nav aizmidzis, un tad atbilstoši reaģē vai nobremzē vilcienu. Un trešais - skatās, lai neatkārtotos situācijas, ka pie sarkanā signāla vilciens var pabraukt garām. Tās ir tās funkcijas, kas šai sistēmai jāpārbauda, tā ir lokāla sistēma. Un mēs, cik esam skatījušies, nekāda komunikācija ar citām sistēmām nenotiek, izņemot kā Latvijas dzelzceļa infrastruktūras sistēmu," saka AS "Pasažieru vilciens" valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.
Lietuvā pirms vairākiem gadiem bija skaļš skandāls, ka jaunajos pasažieru vilcienos nolemts izmantot līdzīgu arī Krievijā ražotu kustības drošības kontroles sistēmu "Klub U (КЛУБ У)". Tās ražotājs bija no Krievijas militārā kompleksa. Lietuvas Seims pat izveidoja parlamentāro izmeklēšanas komisiju. Savukārt igauņu jaunajos vilcienos izmantota sistēma VEPS, kas ražota rietumos. VEPS iekārtas varētu izmantot arī Škodas vilcienos, bet to ražotājs Latvijā savu kustības drošības kontroles sistēmu neesot sertificējis.
"Tagad, pēc kara, manuprāt, šādi lēmumi ir jāpārvērtē, un skaidrs, ka agri vai vēlu mēs nonāksim pie situācijas, kur šādu sistēmu lietošana radīs tieši apdraudējumu," uzsvēris Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.
"Pasažieru vilciena" valdes priekšsēdētājs brīdina - ja viņiem tagad būs jāsāk mainīt drošības dienestu prāt kaitīgā iekārta, tas var draudēt ar Eiropas naudas zaudēšanu, kas piesaistīta jauno vilcienu iepirkumā. Šobrīd visiem vilcieniem jābūt saražotiem līdz nākamā gada beigām, pretējā gadījumā Eiropa iecerētos 114 miljonus eiro neatmaksās, un nauda būs jāmeklē no valsts budžeta.
"Šobrīd pasūtījums ir tāds, kāds viņš ir. Viņš ir jāizpilda, sastāvi ir jāsaņem šeit, Latvijā, un tad laika gaitā atbilstoši tam, kādas ir Latvijas dzelzceļa tehniskās prasības, ir jānomaina visas šīs riskantās sistēmas," uzsver satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
"Jebkuras šādas elektroniskas ierīces var saturēt apzināti vai neapzināti introducētas ievainojamības, un, ja ražotājs no šādas valsts un tās valsts dienesti zina par šādu trūkumu vai ievainojamību, viņi to, bez šaubām, var izmantot. Un to ir pierādījusi arī prakse, skatoties, kā notiek karadarbība Ukrainā, kur Krievija savu militāro mērķu sasniegšanai pielieto arī kiberoperācijas šo militāro mērķu atbalstam. Ukrainā mēs arī esam redzējuši, kad ir sabotēta satelītu komunikācija. Ir sabotēta robežkontroles punktu informācijas sistēmu darbība. Tad, kad cilvēki bēg no kara. Lai apgrūtinātu, paildzinātu šo procesu, ietekmē šīs informācijas sistēmas. Un tādā veidā apgrūtina visiem dienestiem un arī tai skaitā militārpersonām darbu un darba gaitu," saka "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns.
"Pasažieru vilciens" vadītājs apgalvo, ka čehu "Škoda" Krievijā ražoto iekārtu sistēmu "Blok" jau iepircis 23 Latvijai paredzētajiem vilcieniem. Savukārt Satiksmes ministrs par drošības iestāžu iebildēm un briestošajām problēmām esot uzzinājis tikai pēc tam, kad raidījums ministra birojam nosūtījis jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!