Šī gada trešajā ceturksnī būtiski palielinājies sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā; kopš gada sākuma tas ir gandrīz divkāršojies. Turklāt nav nozīmes, cik istabu ir mājoklī, ziņo "Luminor" banka.
Tās apkopotie dati rāda, ka šobrīd cilvēki vēlas iegādāties salīdzinoši kompaktus mājokļus, kas varētu nozīmēt arī mazākus komunālos maksājumus. Tajā pašā laikā ne vienmēr telpu lielums nosaka rēķinu apjomu, jo būtiska ir ēkas kvalitāte, kā tā ir uzturēta un vai ir veikti kādi energoefektivitātes pasākumi, piemēram, logu un durvju nomaiņa, jumta un ēkas siltināšana, lai samazinātu siltuma zudumus.
Tādējādi kopš gada sākuma visvairāk pirkti ir divistabu un vienistabas dzīvokļi, kam seko trīsistabu dzīvokļi. Divistabu dzīvokļiem tirgū ir bijis arī vislielākais piedāvājums, salīdzinoši augsts tas bijis arī mājokļiem ar trīs istabām.
"Tuvojoties ziemas sezonai, arvien palielinās pārdošanā pieejamo dzīvokļu skaits padomju laikos būvētajās sērijveida mājās. Pēdējos divos ceturkšņos visvairāk pieaudzis četristabu un trīsistabu dzīvokļu piedāvājums. Iespējams, ka iedzīvotāji pirms pieaugošo apkures rēķinu saņemšanas mēģina mainīt mitekļus uz mazākiem vai cenšas pārdot savu otro īpašumu, kas, iespējams, līdz šim bijis domāts īrei vai netika apdzīvots," komentē "Luminor" mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.
Kopš gada sākuma visvairāk dzīvokļu pārdošanas gadījumu sērijveida mājās reģistrēti Purvciemā un Ķengaragā, kam seko Imanta un Pļavnieki. Šajos Rīgas mikrorajonos ir arī vislielākais sērijveida dzīvokļu piedāvājums. Kā norāda eksperts, visās šajās apkaimēs dzīvokļu skaits, kas pieejami pārdošanā, ir dubultojies, salīdzinot ar gada sākumu. Savukārt Teikā, Zolitūdē un Juglā piedāvājums ir salīdzinoši mazāks un arī pieaugums nav tik straujš.
Jaunu dzīvojamo māju attīstība un renovācija ir straujāka nekā iepriekš, tomēr tas nespēj aizstāt novecojošo dzīvojamo fondu. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, aptuveni 40% Rīgas dzīvojamo māju ir 42 līdz 61 gadu vecas, savukārt 21% ir 22 līdz 41 gadu vecas. Savukārt tikai 9% ēku ir celtas pēc 2000. gada.
"Diemžēl Rīgā ēku siltināšana un energoefektivitātes uzlabošana ir bijusi ļoti kūtra, kas neuzlabo kopējo dzīvojamo fondu. Ja ēkas tiktu uzturētas labā tehniskā stāvoklī, īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, tad varētu pagarināt ēkas kalpošanas ilgumu un tādējādi arī par apmēram 10-20% palielināt ēkā esošo dzīvokļu vērtību," saka Sausais.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
