Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju baidās nonākt nabadzībā, liecina aptauja

Lielākās bailes šogad ir par valsts stabilitāti un drošību, kā arī veselību, bet iedzīvotāji vismazāk uztraukušies par fizisko drošību un kriminogēno situāciju.

"Ergo" Drošības indeksa pētījums tiek veikts kopš 2014. gada ar mērķi noskaidrot iedzīvotāju noskaņojumu piecās kategorijās: valsts stabilitāte un drošība, materiālā un finansiālā drošība, veselība, fiziskā drošība un drošība par darbu. Aptauja pēc pētījumu centra SKDS metodoloģijas šogad veikta jau piekto reizi, tādējādi sekojot līdzi Latvijas sabiedrības noskaņojuma dinamikai un izmaiņām ilgtermiņā.

Skalā no -100 līdz +100 punktiem kopējais Latvijas iedzīvotāju drošības rādītājs šogad ir -5 punkti, sasniedzot līdz šim augstāko rezultātu. Salīdzinot ar 2014. gadu, tas ir uzlabojies par 8 punktiem, tomēr daudzos jautājumos iedzīvotāju uztraukums ir ārkārtīgi liels.

Lielākais baiļu pieaugums šogad ir valsts stabilitātes un drošības jautājumā: -28 Drošības indeksa punkti pret -14 punktiem 2019. gadā. Savukārt vispozitīvāk iedzīvotāji novērtējuši savu fizisko drošību/kriminogēno situāciju: 35 punkti pret 29 punktiem 2019. gadā. Nav būtisku izmaiņu sabiedrības drošības izjūtā par darbu: -3 punkti pret -2 punktiem 2019. gadā. Divās no kategorijām indekss ir pieaudzis, joprojām saglabājot negatīvu rādītāju. Proti, drošības izjūta par veselību kopš 2019. gada ir palielinājusies par 8 punktiem, taču kopumā ir ļoti vāja, ieņemot otru zemāko vietu pēc valsts drošības (-27 punkti). Materiālās un finanšu drošības izjūta arī mazliet uzlabojusies (-3 punkti pret -8 punktiem 2019. gadā), taču atbildes uz pētījuma papildjautājumiem par inflācijas ietekmi uzrāda lielas iedzīvotāju bažas par to, kā viņi tiks galā ar finansiālajām grūtībām tuvākajā nākotnē.

"Iepriekšējo ERGO Drošības indeksa pētījumu veicām 2019. gadā. Šo trīs gadu laikā pasaule piedzīvojusi ievērojamus satricinājumus: Covid-19 pandēmiju, karu Ukrainā un strauju inflācijas kāpumu – notikumus, kas atstājuši iespaidu gan individuālā, gan globālā līmenī. To atspoguļo arī Drošības indeksa rezultāti – ja lielākajā daļā jomu redzam drošības izjūtas pieaugumu vai palikšanu iepriekšējā līmenī, tad attiecībā uz valsts drošību iedzīvotāju uztraukums ir ļoti būtiski palielinājies. Tāpat lielas bažas ir par veselību un jautājumiem, kas saistīti ar inflācijas ietekmi. Pēdējā laika izaicinājumi ir atstājuši iespaidu arī uz sabiedrības apmierinātību ar dzīvi kopumā – pēc Drošības indeksa datiem, šogad šis apmierinātības rādītājs nokrities mazliet zem 2017. gada līmeņa, 10 ballu skalā sasniedzot atzīmi 6,57," norāda Gints Konrads, "Ergo Life Insurance SE" Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.

Lielākā daļa (78%) Latvijas iedzīvotāju izjūt finansiālu nedrošību inflācijas dēļ, liecina "Ergo" Drošības indekss. Vairāk nekā puse jeb 53% aptaujāto ir nobažījušies, ka cenu pieauguma rezultātā var nonākt nabadzībā, bet 6% uzskata, ka jau dzīvo nabadzībā. Respondenti norādījuši, ka primārās finansiālās grūtības viņiem šoziem varētu sagādāt apkures rēķinu apmaksa (53 %), pilnvērtīgas pārtikas iegāde (43%) un elektrības rēķini (43%). Iedzīvotāju bailes nespēt norēķināties par komunālajiem pakalpojumiem šogad palielinājušās par 11 indeksa punktiem: -17 punkti pret -6 punktiem 2019. gadā.

Lai risinātu finansiālo nedrošību, 66% iedzīvotāju atzīst, ka šogad sākuši vairāk taupīt, bet 39% – uzkrāt.

Šogad visstraujāk pieaugušas iedzīvotāju bailes par valsts drošību. Aptaujātos uztrauc gan potenciāls Krievijas iebrukums Latvijā (61%), gan kiberuzbrukums (53%), gan etniskie konflikti valsts teritorijā (64%). Vairāk nekā jebkad agrāk iedzīvotāji baidās, ka Latvijā var iestāties smaga ekonomiskā krīze un politiskā nestabilitāte, kas var novest pie valsts pagrimuma (82%).

Ukrainas kara ietekmē domājot par Latvijas drošību, 16% iedzīvotāju ir apsvēruši iespēju stāties Zemessardzē, lai aizstāvētu valsti militāra konflikta gadījumā, bet 3 % aptaujas veikšanas brīdī atzinuši, ka jau ir pievienojušies Zemessardzei.

"Ergo" Drošības indeksa rezultāti norāda, ka Latvijas sabiedrībā vērojama neuzticība veselības nozarei – 71% aptaujāto baidās, ka saslimšanas gadījumā var nesaņemt kvalitatīvu ārstēšanu. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šīs bailes samazinās, taču joprojām ir ļoti augstas. Tikpat liels ir uztraukums par iespēju saslimt ar smagu slimību, kas var prasīt sarežģītu un ilgu ārstēšanos.

Iedzīvotāji visvairāk baidās saslimt ar onkoloģiskajām saslimšanām (72%), kā arī sirds un asinsrites slimībām (70%), bet vismazāk uztraucas par gripu (30%). Interesanti, ka arī bailes no Covid-19 izjūt salīdzinoši maza daļa respondentu (36%), bet divreiz vairāk iedzīvotāju uztrauc ar Covid-19 saistīto ierobežojumu atgriešanās (75%).

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto atzīst, ka pandēmijas laikā ir atstājuši novārtā vai ielaiduši kādu saslimšanu, atliekot vizīti pie ārsta.

Latvijas iedzīvotāju fiziskās un kriminogēnās drošības līmenis vienmēr bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām jomām. Tā ir arī šogad – bailes no fiziskas vardarbības attiecībā pret iepriekšējiem gadiem ir samazinājušās, taču rezultāti joprojām rada nopietnas bažas. 11% aptaujāto norāda, ka uztraucas par fizisku vardarbību mājās, bet 36 % baidās par fizisku vardarbību ielās – iedzīvotāju drošības izjūta kopš 2014. gada šajā kategorijā pieaugusi par 10 procentpunktiem.

Savukārt drošība par darbu saglabājusies tuvu 2019. gada līmenim un vienlaikus ir par 14 procentpunktiem lielāka nekā 2014. gadā. Par darba zaudēšanu un nespēju atrast vietā jaunu – līdzvērtīgu darbavietu šogad uztraucas 47% aptaujāto iedzīvotāju.

*Ergo Drošības indeksa pētījuma rezultāti iegūti Latvijas iedzīvotāju aptaujā, kas veikta interneta vidē no 2022. gada 31. augusta līdz 2. septembrim. Aptauju izstrādājis un īstenojis pētījumu centrs SKDS. Kopumā aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pēc SKDS metodoloģijas, Drošības indekss izteikts punktos, kas aprēķināti, no pozitīvo vērtējumu īpatsvara atņemot negatīvo vērtējumu īpatsvaru, turklāt pilnībā pozitīvo un pilnībā negatīvo vērtējumu īpatsvars tiek reizināts ar 1, bet daļēji pozitīvo un daļēji negatīvo vērtējumu īpatsvars – ar 0,5.