Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu – talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.
Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits – 2021. gadā Latvijā bija 626 jaunuzņēmumu, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12% – līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.
"Es lepojos ar Latvijas jaunuzņēmumiem, tomēr uzskatu, ka varam darīt daudz vairāk to atbalstam. Latvijai nepieciešams vairāk jaunuzņēmumu, vairāk jaunuzņēmumiem piesaistītā finansējuma un cilvēkresursu. Mums ir jābūt ambiciozākiem, tādēļ priecājos par uzsākto sadarbību ar jaunuzņēmumu ekosistēmu, no kuras iegūsim mēs visi. Es uzskatu, ka tieši jaunuzņēmumiem ir lielākais potenciāls pārnest uz tautsaimniecību mūsu zinātnieku atklājumus un inovācijas, tostarp dziļajās tehnoloģijās. Turklāt jaunuzņēmumi veido jaunu uzņēmējdarbības kultūru, koncentrējoties uz ilgtspējīgiem biznesa modeļiem, aprites un digitālo ekonomiku, tīru enerģiju, industriālajām inovācijām un klimata pārmaiņu mērķiem," uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
"Google" eksporta un jaunuzņēmumu nozares vadītājs Baltijā Audrius Janulis norāda, ka šis pētījums tika uzsākts, lai analizētu Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas potenciālu un noskaidrotu, kā veicināt startapu mērogojamību (scale-up), lai tie kļūtu par strauji augošiem uzņēmumiem.
"Mūsu mērķis bija noskaidrot, kas jaunuzņēmumu ekosistēmai ir nepieciešams, lai tā varētu paplašināties un tās dalībnieki augt, radot taustāmu pienesumu valsts ekonomikai. Mēs katru dienu konsultējam jaunuzņēmumus un zinām, cik grūti tos izveidot. Vēl izaicinošāk ir izveidot patiesi veiksmīgu, strauji augošu uzņēmumu, kas pelnītu miljonus un nodarbinātu simtiem cilvēku. Taču Latvijā jau ir veiksmīgi piemēri. Viens no pētījuma mērķiem bija noskaidrot, kāda ir to veiksmes formula," uzsver Janulis.
Jaunuzņēmumus, tāpat kā biznesa jomu kopumā, ietekmē makroekonomiskā vide — pandēmija, inflācija un ģeopolitiskā spriedze. Pēc "Google" eksperta teiktā, jaunajā pētījumā aplūkotas ilgtermiņa tendences, lai gan jaunuzņēmumi, gan citi ekosistēmas dalībnieki varētu pieņemt atbilstošus lēmumus.
Pētījums atklāj, ka divi galvenie izaicinājumi, ar kuriem saskaras jaunuzņēmumi, ir pastāvīgais talantu un iespējkapitāla fondu finansējuma trūkums. Tāpat pētījums iezīmē potenciālo uzlabojumu virzienu: jaunuzņēmumu dibinātāji, vairāk sekojot līdzi izmaiņām ES tiesības aktos, var veiksmīgāk pielāgot savu biznesa modeli strauji mainīgajai uzņēmējdarbības videi.
Pētījuma ietvaros tika aptaujāti vairāk nekā 1700 jaunuzņēmumu darbinieku. Rezultāti liecina, ka jaunuzņēmumu tēls Baltijā ir ļoti pozitīvs. Darbiniekus visvairāk motivē elastīgs darba ritms, plašākas karjeras iespējas, rīcības brīvība, darbs pie jaunu produktu attīstības un citas priekšrocības.
Taču, neraugoties uz to, talantu trūkums ir nopietna problēma – 65% no Baltijas valstīs dibinātajiem jaunuzņēmumiem, kas ir gatavi maksāt lielākas algas, apgalvo, ka tiem ir grūti atrast un piesaistīt vajadzīgos darbiniekus. Latvijā īpaši trūkst datu analītiķu, IT inženieru, kā arī pārdošanas un uzņēmējdarbības attīstības speciālistu. Vēl grūtāk ir tikko dibinātiem jaunuzņēmumiem, jo lielākā daļa darbinieku labprātāk izvēlas karjeru lielā korporācijā vai jau labi pazīstamā un pieredzējušā jaunuzņēmumā.
Pētījumā noskaidrots, ka Latvijas iedzīvotāji apsvērtu iespēju pievienoties jaunizveidotam jaunuzņēmumam, ja atalgojums tajā būtu vidēji par 40% lielāks. Tas ir saistīts ar to, ka teju pusei respondentu darbs jaunuzņēmumos asociējas ar pastāvīgām pārmaiņām un stabilitātes trūkumu.
Riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris un Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Andris K. Bērziņš ir pārliecināts, ka, ļaujot darbiniekiem iegādāties jaunuzņēmuma akcijas, šo problēmu varētu atrisināt: "Akciju opcijas darbiniekiem ir reāls instruments, lai piesaistītu pasaules labākos talantus. Tomēr ir svarīgi ne tikai izmantot šo rīku, bet arī par to informēt potenciālos darbiniekus – aptauja liecina, ka, jo vairāk cilvēki uzzina par opcijām, jo lielāka ir iespēja, ka viņi tās uzskatīs par stimulu pievienoties jaunuzņēmumam," saka Bērziņš.
Darbinieku akcijas ir arī būtisks elements ekosistēmas ilgtermiņa panākumu nodrošināšanai, jo, gūstot lielus panākumus, piemēram, vienradža gadījumā, kad uzņēmuma tirgus vērtība sasniedz vairāk nekā vienu miljardu ASV dolāru, darbinieki saņem lielu peļņu no savām akcijām, kas ļauj viņiem pašiem kļūt par biznesa eņģeļiem un mentoriem vai investēt citos jaunuzņēmumos. Tas rada tā saukto "spararata efektu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
